Urrā – pirmdiena!

Pirmā septembra nedēļā parasti dažādos sociālos tīklos figurē bildītes vai video, kur vecāki lec gaisā aiz prieka, ka BEIDZOT bērni būs "pie vietas". Beidzot būs kārtība, beidzot būs ritms. Un kaut kādas robežas. Šogad šo sajūtu es izjūtu īpaši. Ne tikai septembrim sākoties - katru pirmdienu. Mana darba diena ir absolūti vienkārša. Mostos pirms bērniem, … Continue reading Urrā – pirmdiena!

Advertisements

Trauku mazgātājas ikdiena

Šī bija parasta nedēļa. Vecākais dēls ir skolnieks, un darba dienās mājās ēd tikai brokastis un vakariņas. Meita iet bērnudārzā, tāpēc ar mums ēd tikai vakariņas. Vīrs reizēm strādā no mājām, reizēm brauc uz biroju. Mazākais mājās ēd visvairāk, jo vēl "nekur neiet", tikai man līdzi uz spēļu laukumu :). Ar eksperimentiem "ka tik kaut … Continue reading Trauku mazgātājas ikdiena

Mīlestība ir domāta idiotiem. Kā man. /Sabīne Šodere/

Vakar es raudāju. Izlasīju šo grāmatu divās dienās, viegli lecot no rindiņas uz rindiņu, kā tādu vieglu vasaras romāniņu. Sekoju līdzi, kā Vikija, kura dzīvo absolūtā nabadzībā ar tēti, kurš viņu necieš. Viņas drēbes ir melnas, jo nopirkt krāsu veikalā ir lētāk kā jaunas drēbes. Un viņas istaba ir nokrāsota viņas jaunākajā melnajā krāsā. Un … Continue reading Mīlestība ir domāta idiotiem. Kā man. /Sabīne Šodere/

The Glass Castle

Filma "The Glass Castle" (IMDB) ir uzņemta pēc biogrāfiskiem notikumiem, kā māte - māksliniece, un tēvs - alkoholiķis un sapņotājs, uzaudzina četrus bērnus, atsakoties no vispārpieņemtiem standartiem, nepārtraukti maina dzīvesvietas, bēguļo no FIB un, lai arī ne vienmēr spējot bērnus pabarot, būvējot sapņu pilis, raisa viņos ilūziju par laimīgu dzīvi. Stāsts būtībā tiek skatīts no … Continue reading The Glass Castle

Slepkavnieks Anderss un viņa draugi (un dažs labs nedraugs) /Jūnass Jūnasons/

Man Jūnasa Jūnasona grāmatas (esmu lasījusi arī "Simtgadnieks, kas izkāpa pa logu un pazuda" un "Analfabēte, kas prata rēķināt") sajūsminājušas tieši ar viņa mākslu izklāstīt ārkārtīgi gudras lietas ārkārtīgi dumjā veidā. Lasot šī zviedru rakstnieka darbus, vienmēr pārņem sajūta, cik neizsakāmi gudrs ir autors. Ja iepriekšējās grāmatās varēja gūt dziļu priekštatu par sprāgstvielu un bumbu … Continue reading Slepkavnieks Anderss un viņa draugi (un dažs labs nedraugs) /Jūnass Jūnasons/

Draudzība ar vectētiņu un vecmāmiņu

Kad es biju maziņa, man bija draudzene - vecmāmiņa. Tēta vecāki dzīvoja citā Latvijas malā, tāpēc tos satikām tikai apmēram reizi gadā. Savukārt, mums bija, tā sauktie, Rīgas vecvecāki, kuru sabiedrībā pavadījām gandrīz visu pirmsskolas vecumu. Un vēlāk arī bieži satikāmies. Patiesībā, līdz vecvecāku nāves dienām, es braucu viņus regulāri apciemot. Un nevis pienākuma pēc. … Continue reading Draudzība ar vectētiņu un vecmāmiņu

Sapņot arī pēc 40

Pēdējā laikā es daudz sajūtu sev apkārt tipiskas sieviešu pašmeklējumu krīzes, kas saistītas ar vecumu, bezmērķību, pārgurumu, bērnus audzinot, vienmuļumu, vientulību, bezcerību. Un līdzīgi kā nesen izlasītajā Paulu Koelju romānā "Sānsolis" (mana atsauksme šeit), šīm sievietēm, manām draudzenēm, paziņām, sociālo tīklu sekotājām, bagātām, nabadzīgām, vecākām, jaunākām, jebkādām - viss taču ir - bērni, mīlošs vīrs, … Continue reading Sapņot arī pēc 40