Draudzība ar vectētiņu un vecmāmiņu

Kad es biju maziņa, man bija draudzene - vecmāmiņa. Tēta vecāki dzīvoja citā Latvijas malā, tāpēc tos satikām tikai apmēram reizi gadā. Savukārt, mums bija, tā sauktie, Rīgas vecvecāki, kuru sabiedrībā pavadījām gandrīz visu pirmsskolas vecumu. Un vēlāk arī bieži satikāmies. Patiesībā, līdz vecvecāku nāves dienām, es braucu viņus regulāri apciemot. Un nevis pienākuma pēc. … Continue reading Draudzība ar vectētiņu un vecmāmiņu

Sapņot arī pēc 40

Pēdējā laikā es daudz sajūtu sev apkārt tipiskas sieviešu pašmeklējumu krīzes, kas saistītas ar vecumu, bezmērķību, pārgurumu, bērnus audzinot, vienmuļumu, vientulību, bezcerību. Un līdzīgi kā nesen izlasītajā Paulu Koelju romānā "Sānsolis" (mana atsauksme šeit), šīm sievietēm, manām draudzenēm, paziņām, sociālo tīklu sekotājām, bagātām, nabadzīgām, vecākām, jaunākām, jebkādām - viss taču ir - bērni, mīlošs vīrs, … Continue reading Sapņot arī pēc 40

Mūžam Tavs /Daniels Glatauers/

Izlasot Daniela Glatauera  pārsteidzoši atkailinošos un romantiskos epasta mīlasstāstus romānos "Sargies ziemeļvēj@" (mana atsauksme te)  un tā otro daļu "Visi septiņi viļņi" (atsauksme), pavisam "netīšām" izvēlos arī trešo latviski izdoto darbu "Mūžam Tavs". Judīte nejauši lielveikalā satiek Hannesu - neprecētu vīrieti spēka gados, pieklājīgu, ieinteresētu, izpalīdzīgu - katras sievietes un katras sievasmātes sapni. Viņa vairs … Continue reading Mūžam Tavs /Daniels Glatauers/