Atvadoties

Vai tu esi kādreiz aizgājis no darba? Nevis mainījis darbus, algu labāku meklējot vai apstākļus savādākus, vai priekšnieks ne tāds, vai darbs ne tāds. Bet tā, ka tu vienu rītu pamosties un saproti - nē, tas tomēr nav mans aicinājums. Kolēģi ir labi. Tevi novērtē. Kompānija attīstas. Ar algu vari dzīvot. Viss labi. Tas acīmredzamais. … Continue reading Atvadoties

Advertisements

Apjaušot draudzības spēku

Saule ielija kupenā. Sniedziņš pakusa. Strautiņš noburbuļoja. Kāja paslīdēja. Tauriņi sabira vēderā. Klusi, klusi spārnus vēcināja. Sāpīgi, sāpīgi smeldzināja. Vajadzēja jau tikai izdzīvot, izsāpēt, izciest, izraudāt. Vajadzēja norakstīt, norunāt, saprastam justies. Sagaidīt, kad kāds tev galviņu noglāstītu. Pateiktu - viss kārtībā. Atzītu, ka dabīgi tas uzplaiksnī un norimst. Uzsmaidītu. Tēju iedotu padzerties. Un paldies vēl … Continue reading Apjaušot draudzības spēku

Zero waste pret bomzīti

Pēdējā laikā arī Latvijā popularitāti sāk iemantot "zero waste" kustība. Cilvēki arvien vairāk sāk piedomāt pie atkritumu neradīšanas, šķirošanas, pārstrādē nodošanas. Un tas ir brīnišķīgi, ka esam ar mieru mainīt kaut tikai vienu paradumu ikdienā, lai kaut mazliet pasaule būtu tīrāka no mūsu mēsliem. Tomēr, no otras puses, jo vairāk lasu, apzinos un iepazīstos ar … Continue reading Zero waste pret bomzīti

Gribēt pietiekoši

Gribēt - tas nozīmē vēlmi mainīties. Patiesu vēlmi. Lielāku par bailēm no neizdošanās. Es kaut kā neatceros, ka bērnībā un agrā jaunībā es kaut ko nebūtu dabūjusi, ko gribējusi. Varbūt tie sapņi bija pietiekami pieticīgi, tāpēc viegli īstenojami. Bet varbūt es vienkārši gribēju un darīju visu, lai to gribēšanu piepildītu. Šobrīd es esmu iekūlusies kaut … Continue reading Gribēt pietiekoši