Izolācija – cik ilgi? Un par kādu cenu?

Pie visa jau var pierast, jūs sakāt. Vai tiešām klačas ar draudzenēm ir svarīgākas par veselību? - Jūs apšaubāt. Un ja nu tavi vecāki nomirs tāpēc, ka tu esi jaunā vīrusa nēsātājs, bet nemaz to nezini - jūs biedējat. Jūs rādāt skaitļus un tabulas ar vēl un vēl, un vēl saslimušajiem. Jūs pārraidāt video ar … Continue reading Izolācija – cik ilgi? Un par kādu cenu?

Korona vīruss – pārmaiņu laiks

Ir 2020.gada marta beigas, un pasaule mazliet ir apstājusies. Lielākā daļa mūsu planētas iedzīvotāju atkarībā no konkrētās valsts lēmumiem šajā korona vīrusa pārņemtajā laikā lielākā vai mazākā mērā sociāli distancējas jeb vienkāršiem vārdiem sakot - sēž mājās. Tikai pirms divām nedēļām mēs vēl domājām - lidot uz Austriju slēpošanas brīvdienās vai tomēr nē. Tik strauji … Continue reading Korona vīruss – pārmaiņu laiks

Kompetenču izglītība – labais piemērs un bailes.

Mana meita šodien kosmosa tēmas ietvaros apmeklēja Baldones observatoriju. Visu mēnesi viņa bērnudārzā ir zīmējusi, līmējusi, veidojusi no māla, runājusi, filmas skatījusies, kārtojusi planētas mūsu Saules sistēmā. Esmu līdz aizkustinājumam pārsteigta, ka mūzikas skolotāja ir radījusi pat dziesmu ar astoņiem pantiņiem par katru planētu. Un šodien, tēmas izskaņā, viņa kopā ar draugiem no grupiņas spēja … Continue reading Kompetenču izglītība – labais piemērs un bailes.

Par ciešām attiecībām

Dzīve ļoti mūs izmētā. Samet visādās feisbuka un vatsapa grupās un dod mirklīgu sajūtu, ka esam kaut kādu svarīgu kopienu sastāvdaļas. Tomēr visbūtiskākās tomēr ir dziļās cilvēciskās attiecības, ko var kopt un lolot, tikai klātesot. Tikai ieskatoties acīs, pieskaroties, dzirdot, reaģējot. Attiecības veidojas dažādi. Reizēm darbs vienkārši "uzspiež" tev būt labās attiecībās ar kolēģiem. Reizēm … Continue reading Par ciešām attiecībām

Kā mēs vēstuli Ziemassvētku vecītim rakstījām

Tas sākās tā vienkārši. Mans vīrs kādā sestdienas rītā nebija mājās, un miera un kārtības labad, kamēr vārījās putra un es griezu dārzeņus pusdienām, norīkoju bērnus uzzīmēt savus šī gada labos darbus, ko nosūtīt Ziemassvētku vecītim. Un tad jau otrā pusē vajadzēja arī uzrakstīt, ko sirsniņa kāro saņemt dāvanā. Lai saraksti neizvēršas pārāk gari, piedāvāju … Continue reading Kā mēs vēstuli Ziemassvētku vecītim rakstījām

Katrs sīkums ir būtisks. It īpaši svētkos.

Vai jūs zināt, ka Ziemassvētku laikā tiek radīti par 30% vairāk atkritumu nekā parasti? Latvijas Zaļais punkts jau 2018.gadā izveidoja brošūru ar ieteikumiem (novelc šeit), kā Ziemassvētkus padarīt "zaļākus" - kā aizņemties traukus no kaimiņiem un draugiem, ja tie nepieciešami tikai vienam mielastam, kā doties uz veikalu ar sarakstu, lai nenopirktu pārāk daudz, kā saiņot … Continue reading Katrs sīkums ir būtisks. It īpaši svētkos.

Dvēseļu putenis /Dzintars Dreibergs/

Jauno pēc strēlnieka Aleksandra Grīna romāna ekranizēto gabalu "Dvēseļu putenis" desmit dienu laikā jau paguvuši noskatīties vairāk kā 100 000 skatītāju. Citi, jau subtitriem skrienot pār ekrānu, vēl sēž klusumā un nespēj pārslēgties iedegtās zāles gaismās, ietikt tik ātri atpakaļ šodienā. Citi pārnāk mājās vīlušies, kaut ko būtisku ekspektējuši, bet uz ekrāna neieraudzījuši. Citi pārdomā, … Continue reading Dvēseļu putenis /Dzintars Dreibergs/

Depresija izskatās tā

Man piezvanīja draudzene. Viņai māsa izšķīrusies. "Es gaidīju nelaimes čupiņu," viņa teica. "Bet satiku - viņa tik daudz jau ir izdarījusi, tik labi izskatās." Viņa, tā māsa, man šķiet ar teicamnieces tipu. Tāda, kuru nesagrauj tādi pasaules sīkumi kā laulības izjukšana. Un es saku savai draudzenei, - uzmanies! Tieši tāpēc uzmanies, ka viņa smaida un … Continue reading Depresija izskatās tā

Apceļot Latgali

Kaut kur jau vajadzētu brīvlaikā aizbraukt! - Tā vienmēr sākas mūsu ceļojumi. Un šoreiz mēs nolēmām apmest loku pa Latgali. Man ļoti patīk tā sajūta, ka esi brīvs izvēlēs. Kur braukt, cik ilgi, kur palikt ilgāk, kur ļaut paspēlēties. Un ceļojumiem pa Latviju piemīt šis šarms, ka neesi iesprostots laikā "paspēt uz to pilsētu". Attālumi … Continue reading Apceļot Latgali

Krustabas Rūtai

​Pādīte mana! Svārciņi, kleitiņas, blūzītes, žaketes, zeķītes, bikšeles baltas, baltas. Krustu šķērsu pie aizkariem drēbītes sakarinātas. Kā laicīgi apģērbties. Kā nenosmērēt svētku drēbes jau mājās. Kā nesaburzīt. Kā pārāk neatstāt ģērbšanos uz vietas. Visiem. Kāds iečīkstas, ka par īsu, par gaišu, par ciešu, par neērtu. Kāds lepns sapogā visas pogas un izvēlas, kuru saktiņu spraust. … Continue reading Krustabas Rūtai