Sadzirdēt komplimentu

Man vakar kāds ļoti jauks puisis teica, ka komplimentus teikt ir viens, bet jāmākot tos arī sadzirdēt. Un tas lika šonakt padomāt. Par to, ko es runāju. KO es saku. Un KĀ es to saku. Kas SLĒPJAS zem manu vārdu izvēles. Kas spīd cauri intonācijai. Lika aizdomāties, cik forša es spēju būt sarunā ar būtībā … Continue reading Sadzirdēt komplimentu

Advertisements

Čau, podiņ!

Kad manas draudzenes, kuru jaunākie bērni ir vienaudži ar manu Elzu, reiz diskutēja par to, kādus pamperus viņas lieto saviem trīsgadīgajiem dēliem, es mirkli nesapratu - vai viņām arī ir piedzimis bēbītis, un es par to neko nezinu? Bet, nē, protams, nē - tajā laikā viņu bērni pierada pa nakti iztikt bez pamperiem. Es skatījos … Continue reading Čau, podiņ!

Saldējuma minūtes

Jā, nu man šis vārdu salikums nelikās jocīgs līdz brīdim, kad es "saldējuma minūtes" sāku dalīt bērniem savu draudzeņu klātbūtnē. Par izdarītajiem labajiem darbiem. Lai vairotu pozitīvismu. Bet par visu no sākuma. Arī mūsu pirmā bērna divgadnieku krīze pārauga trīsgadnieku krīzē, un tā tālāk līdz piecgadnieku vai bērnudārza krīzei, saucat nu kā gribat. Bet tas … Continue reading Saldējuma minūtes