Par mātēm, mums un mūsu bērniem

Es šodien domāju par mūsu mammām. Par to, kā viņas te, Dzemdību namā, gulēja pa pieci, pa septiņi istabiņās. Gulēja un gaidīja, kad viņām pienesīs tikko piedzimušo bērniņu pabarot. Gulēja un cerēja, ka viņš tur, kopā ar citiem maziem bebīšiem, neraud pārāk dikti. Gulēja un gaidīja. Un cerēja, ka bērniņš ir vesels un elpo, un … Continue reading Par mātēm, mums un mūsu bērniem

Bērns mani neklausa /Izabella Filjoza/

Vakar vienā rāvienā izskrēju cauri šai 170 lpp. biezajai grāmatai, kas raksturo dažādas problēmsituācijas dažādos vecumposmos bērniem līdz piecu gadu vecumam. Grāmata iecietīgi atbild uz jautājumu, kāpēc bērns "izpildās" tikai māmiņas (drošās vides un piesaistes) klātbūtnē, kāpēc viņš krīt gar zemi lielveikalā un kāpēc sit un kož. Tomēr atbildes uz jautājumu, kā novērst šādu situāciju rašanos, … Continue reading Bērns mani neklausa /Izabella Filjoza/

Pirmās attiecības cilvēka dzīvē /Vita Kalniņa/

Būt kopā no ieņemšanas līdz 6 mēnešu vecumam. Psiholoģi un ģimenes psihoterapeiti Vitu Kalniņu visdrīzāk zina katra mamma, kas kaut cik interesējusies par bērna psiholoģiju, centusies "kaut ko labu izdarīt", meklējusi "pareizākos" veidus, kā tikt galā ar bērnu un pašas emocionālām krīzēm jebkurā vecumposmā. Viņa ir Ģimenes psiholoģijas centra "Līna" dibinātāja, un, iespējams, tieši tāpēc, … Continue reading Pirmās attiecības cilvēka dzīvē /Vita Kalniņa/

Vispirms tu, tad bērns. Arī ceļojot.

Pēdējā laikā bieži lasu dažādas pārdomas personiskos blogos, žurnālos vai sociālos tīklos par to, ka jaunība jāizdzīvo, jo, ģimeni izveidojot, bērniem ienākot, jums vairs nebūs iespēju savus sapņus sapņot. Un tāpēc sievietes izvēlas neradīt bērnus pat līdz 40 gadu vecumam. Un tāpēc vīrieši nespēj atteikties no iedzeršanas Vecrīgā, nespēj uzvilkt gredzenu savai mīļotajai pirkstā, nespēj. … Continue reading Vispirms tu, tad bērns. Arī ceļojot.

Bendes meitiņa un viņas tēvs /Viesturs Rudzītis/

"Pārmaiņas šajā pasaulē nenotiek iegūstot - tās notiek tikai zaudējot." - Kāda jēga no visām tām grāmatām, kas māca, kā nabiņu bēbītim apkopt un kā "pareizi" ģērbt! - Es iesaucos, satikdama draudzenes. - Es gribētu būt šo grāmatu izlasījusi, kad gaidīju savu pirmo bērnu - tā ir daudz noderīgāka par hendlingu un veselīgu piebarošanu. Un … Continue reading Bendes meitiņa un viņas tēvs /Viesturs Rudzītis/

Draudzība ar vectētiņu un vecmāmiņu

Kad es biju maziņa, man bija draudzene - vecmāmiņa. Tēta vecāki dzīvoja citā Latvijas malā, tāpēc tos satikām tikai apmēram reizi gadā. Savukārt, mums bija, tā sauktie, Rīgas vecvecāki, kuru sabiedrībā pavadījām gandrīz visu pirmsskolas vecumu. Un vēlāk arī bieži satikāmies. Patiesībā, līdz vecvecāku nāves dienām, es braucu viņus regulāri apciemot. Un nevis pienākuma pēc. … Continue reading Draudzība ar vectētiņu un vecmāmiņu

Kā izaudzināt laimīgu bērnu

Lai arī mana pārliecība vairāk sliecas uz "katra mamma pati vislabāk zina, kā izaudzināt bērnu", reizēm arī es, buksējot ar savām teorijām vai vienkārši sliktu laikapstākļu korelācijas ar interesantu tēmu dēļ, nokļūstu kādos kursos par to, kā "pareizi" audzināt un būt. Tā arī piektdien man gadījās tikt TeElpas organizētā nodarbībā "Kā izaudzināt laimīgu bērnu". Pirms … Continue reading Kā izaudzināt laimīgu bērnu