Sirds ceļā

Es gribētu domāt, ka katru no mums reizi pa reizei dzīve noved pie kāda jautājuma. Un jautājums ir problēma. Un problēma prasa atrisinājumu. Jautājums meklē atbildes. Un patiesība ir tāda - kamēr ir jautājums un atrasta atbilde, tikmēr tā ir prāta radīta un nav īstā - sirds atbilde. Jo kad sirds atbild, tad no mums … Continue reading Sirds ceļā

Kā izaudzināt laimīgu bērnu

Lai arī mana pārliecība vairāk sliecas uz "katra mamma pati vislabāk zina, kā izaudzināt bērnu", reizēm arī es, buksējot ar savām teorijām vai vienkārši sliktu laikapstākļu korelācijas ar interesantu tēmu dēļ, nokļūstu kādos kursos par to, kā "pareizi" audzināt un būt. Tā arī piektdien man gadījās tikt TeElpas organizētā nodarbībā "Kā izaudzināt laimīgu bērnu". Pirms … Continue reading Kā izaudzināt laimīgu bērnu

Mans sešgadnieks skolā

Šis ir patiess stāsts. Par manu vecāko dēlu. Pirms diviem mēnešiem viņam nosvinējām septiņu gadu jubileju, un pēc pāris dienām viņš skolā saņems liecību ar tekstu - pārcelts otrajā klasē. Jā, viņš sāka iet uz skolu 6 gadu vecumā. Es pati neesmu bērnudārza bērns. Mājas bērns. Nabaga meitenīte, kura izaugusi ar aizņemtiem vecākiem darbā un … Continue reading Mans sešgadnieks skolā

Dotais lielums: mana māte /Ieva Ozoliņa/

Šonedēļ Latvijā pirmizrādi piedzīvojusi Ievas Ozoliņas dokumentālā filma "Dotais lielums: mana māte", kas aizgājušā gadā pasaulē nozīmīgākajā dokumentālo filmu festivālā IDFA Amsterdamā saņēmusi žūrijas balvu par ārkārtīgi intīmo tuvumu, ko režisore un operators panākuši ar aktieriem. Tā kā esmu filmas galveno varoni Raiti Ozolu mazliet iepazinusi personīgi jau 1998.gadā, jutos atbildīga iepazīties ar režisores skatījumu … Continue reading Dotais lielums: mana māte /Ieva Ozoliņa/