Izolācija – cik ilgi? Un par kādu cenu?

Pie visa jau var pierast, jūs sakāt. Vai tiešām klačas ar draudzenēm ir svarīgākas par veselību? – Jūs apšaubāt. Un ja nu tavi vecāki nomirs tāpēc, ka tu esi jaunā vīrusa nēsātājs, bet nemaz to nezini – jūs biedējat. Jūs rādāt skaitļus un tabulas ar vēl un vēl, un vēl saslimušajiem. Jūs pārraidāt video ar šausminošiem skatiem no Itālijas slimnīcām, ar izmisumā mirstošiem cilvēkiem (starp citu daži video raisa šaubas, ņemot vērā, ka ASV medijos tādi paši kadri tiek raidīti, it kā no ASV slimnīcas). Jūs šērojat skaistas bildes ar rindā sakārtotiem zārkiem, pilniem cilvēku, kuri nevar tikt apbedīti pienācīgi tieši izolācijas dēļ. Un arī tās bildes ne visas ir no šī gada, no šiem notikumiem – toties, cik biedējoši skaisti izgaismo situāciju.

IMG_2020-04-04

Es zinu, es neesmu populāra viedokļa piekritēja, un esmu jau dažādos sociālos tīklos “dabūjusi iekšās” par to, ka izplatot maldinošu informāciju. Tāpēc, ka es neuzskatu, ka infektologi ir tie, kuri drīkstētu vadīt valsti.

Mēs nosēdēsim izolācijā cik ilgi? – Četras nedēļas? Divus mēnešus? Gadu? Cik ilgs laiks ir vajadzīgs, lai mēs ieraudzītu ekonomikas bedri? Cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai ieraudzītu, kādu stresu nodara šī baiļu kultivēšana? Vai kāds pēc vairākiem gadiem sarēķinās, cik cilvēki nomira tāpēc, ka viņiem nepalīdzēja šajā laikā? Tāpēc, ka mums tika aizliegts apciemot savus vecākus, kuru dzīves nogalē izdzīvošanas ilgums ir tiešā viedā saistīts ar vienīgo dzīves jēgu – ar klātesošām sarunām ar saviem bērniem un mazbērnu smiekliem. Tāpēc, ka kādam nepietika resursu, lai vienam tiktu galā ar ikdienu un nespējā satikt draugus, kāds iedzīvojās dziļā depresijā. Tāpēc, ka aizdomās par ļaundabīgiem audzējiem netika veiktas pārbaudes. Tāpēc, ka ar augstu temperatūru tevi aizsūtīja mājās no slimnīcas, neatrodot iemeslus iekaisumam (jo tas nav korona vīruss). Vai kāds sarēķinās, cik cilvēkiem pasliktinājās veselība D vitamīna katastrofāla trūkuma dēļ?

Un tad slimība beigsies. Un mēs uzgavilēsim – re, kā! Cik labi, ka mēs izvēlējāmies izolāciju! Bet neviens nesaskaitīs, cik cilvēku no mirušajiem ar it kā korona vīrusu būtu nomiruši mēneša ietvaros arī bez šī jaunizceptā vīrusa. Šo starp citu lieliski apstiprina pēdējās piektdienas (03.04.2020) ziņa, ka Latvijā ir pirmais Covid-19 nāves gadījums, lai arī, citēju, “pacientes nāves iemesls nebija Covid-19 infekcija, bet gan citas hroniskas saslimšanas”.

Šobrīd Latvijā viedokļi sadalās apmēram trijās frontēs.
Pirmie ir tie, kas tic absolūti, ka neviens nav gudrāks par ārstu.
Tie ir cilvēki, kas ticēs pat tādam ārstam, kas visām kaitēm iedos pasmērēt brīnumsmēri Doloben Gel un iedzert Ibumetīnu. Un, protams, ka vairumā gadījumu tas arī palīdzēs (placebo efektu esat dzirdējuši?). Ja vien tu tici, ka nav gudrāku cilvēku par ārstiem. Šeit ieskaitīšu arī tos, kas varbūt sava ciema ambulances ārstu netur par pašu gudrāko, bet zina, ka kaut kur Rīgā noteikti ir kāds ārsts, kas zina par visiem visu vislabāk. Un šie arī būs tie, kas pēc tam, kad trakums būs beidzies, rādīs tev (tas ir, man) ar pirkstu, sakot – es taču teicu, ka izolācija palīdzēs.

Otrā grupa ir tā, kas vairāk tic tam, ko jūt. Otrās grupas cilvēki pieļauj iespēju, ka jebkurš var kļūdīties. Šeit ir plaša spektra domājošie, kas variē no tādiem, kas pieļauj iespēju, ka korona vīrusa noskaidrošanas tests var būt kļūdains līdz tādiem, kas tev apgalvos, ka šī slimība ir biorobots vai vispār nejaušs izdomājums un patiesībā nemaz neeksistē. Starp šiem būs gan tādi, kas publicēs konkrētas muļķības, lai rastu sev sekotājus, gan arī tādi, kas meklēs un šēros pierādījumus savai sajūtai, ka te kaut kas nav tīrs, ka kaut kas ir pārspīlēts. Šie ir cilvēki, kuri negrib pakļauties panikai, kuri negrib tikt iebiedēti. Šie ir cilvēki, kuri bez šī vīrusa redz vēl kaut ko sev apkārt, kuri redz, ka saceltā ažiotāža nodara krietni vairāk ļaunuma, nekā labuma.

Un tad ir trešā grupa, kuriem būtībā viss ir vienalga. Tie ir tie, kuri ik dienu satiekas bariņos, kurina ugunskurus mežā ar draugiem, svin dzimšanas dienas ballītes “pa kluso” dzīvokļos. Es ieskaitīšu šeit arī tos bezatbildīgos, kas pa taisno no lidostas iet iepirkties Spices Rimi vai aizbrauc “tikai” iedot buču vecmāmiņai. Bet tāpat šeit noteikti ietilpst tīņi, un, teikšu godīgi, es gribētu viņus piesegt, ņemot vērā viņu emocionālo nestabilitāti un nepārvaramo un absolūti nepieciešamo vēlmi sacelties šādā vecumposmā.

Izolācija turpinās. Mūsu viedokļi mainās. Ir 2020.gads, un mēs varam strādāt, mācīties, sarunāties un visu, ko vēlamies (un nevēlamies) uzzināt internetā. Mēs pārstrādājamies. Mēs nodarbojamies ar mājmācību. Mēs atļaujam bērniem visu dienu skatīties telefonā (jāmācās taču). Mēs ar kaimiņiem samājamies, bet klāt neejam. Ar vecmāmiņu sarunājamies caur loga stiklu. Mēs neejam uz spēļu laukumiem. Visu dienu taisām ēst un ēdam. Izolācija turpinās. Pie kuras grupas piederi tu?

Izmantota Gerhard Gellinger fotogrāfija no Pixabay

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s