Kas notiek bērnudārzā /Dana Gulbe/

IMG_2019-06-12

Dana Gulbe ir bērnudārza audzinātāja ar Montesori skolotāja kvalifikāciju un divgadīga dēla mamma, kas smuki loģiskā kārtībā gan šķetina jautājumus kad un vai vispār bērnam iet bērnudārzā, gan izskaidro audzinātāju darba ikdienu dažādu bērnu vecumposmu grupiņās.

Man pirmais bērns uz bērnudārzu aizgāja piecu gadu vecumā – vienu sagatavošanās posmu izgāja un pārgāja uz skolu, tāpēc adaptēšanās bija diezgan viegla. Bērnudārzs kā iestāde man bija absolūts jaunums, puika problēmas nesagādāja, apbižots arī netika – kas tika prasīts, to izdarīja – es kā vecāks būtībā nezināju, kas tur notiek. Savukārt meita bērnudārza gaitas sāka pilnos trīs gados – ar absolūti citu raksturu, ar pilnīgi citām audzinātājām un atšķirīgu bērnu izglītošanas modeli, un šoreiz esmu ļoti lietas kursā, kas kurā dienā kurā laikā notiek un ko katru nedēļu bērns ir apguvis, iemācījies un darījis ar interesi. Tāpēc neko būtiski jaunu šajā grāmatā neizlasīju.

Ja nopietni, es domāju, ka šāda rokasgrāmata normālā gadījumā nav nepieciešama. Katrs loģiski domājošs cilvēks risinās dialogus ar bērnudārza audzinātājām un vadību, uzklausīs viņu padomus, rēķināsies ar citu vecāku viedokli un centīsies uzturēt draudzīgas attiecības kā pieaugušo, tā bērnu starpā. Katrs intelektuāli attīstīts vecāks ar sapratni uztvers audzinātājas ieteikumus, aizrādījumus un atgādinājumus iesaistīties kādā pasākumā, pastrādāt ar bērnu kādas prasmes vai zināšanas nostiprināšanā. Jā, man varbūt neienāk prātā, ka baseina dienā vilkt zeķubikses ir ķēpīgi, un tāpēc es priecājos, ja audzinātājas man to pasaka. Tāpat, ja mans bērns grupiņā rada haosu, es vēlos to uzzināt, lai spētu domāt un meklēt risinājumus, kā to novērst. Absolūti piekrītu autores uzskatam – bērnudārzam un ģimenei bērna attīstībā jāiesaistās vienādās proporcijās.

Lai arī labi domāta, lasot nepamet sajūta, ka šī grāmata ir tāds ļoti pieklājīgs audzinātājas kliedziens pēc vecāku sapratnes, ka darbs ar bērniem tik lielās grupiņās ir ļoti, ļoti grūts, atbildīgs un uzmanību noslogojošs. Tāds 170 lpp. garš lūgums – uzklausīt, piedomāt, aprunāties, sadarboties. Šajā grāmatā apkopotie padomi vairāk noderēs vecākiem, kuru audzinātājas nerunā (baidās?), kā arī tiem, kuri uzskata, un diemžēl ik pa brīdim es šādus stāstus dzirdu arī mūsu bērnudārzā, – lūk, mans super bērns, uztaisiet no viņa cilvēku. Un es tiešām šaubos, ka pēdējie minētie būs tie, kas pat aci uzmetīs šīs grāmatas vākam.

Bērnudārzs jūsu ģimenē ir absolūts jaunums? – Paņemiet rokās šo grāmatu, pāršķirstiet. Tās nodaļas, kas uzrunā – izlasiet. Citos gadījumos? – Labāk parunājiet ar savu bērnu un viņa audzinātājām.

 

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s