Dzīvoklis Parīzē /Mišela Geibla/


“Manuprāt, ja kas tāds aizrauj, lasīšana var būt labs bēgšanas plāns,” tā amerikānieti Eiprilu, izsoļu nama eksperti, pamāca šarmantais francūzietis Liks. Eiprilas vīrs ir atzinies sānsolī, un viņa nesaprot, vai viņa var to piedot, vai laulībai ir beigas, tāpēc viņa bēg uz Parīzi novērtēt kādā dzīvoklī atrastās senlietas. Šis dzīvoklis ir īsts atradums, gandrīz muzejs, bet, ierokoties darbos, Eiprila uziet ne tikai mēbeles, gleznas un dārgumlietas, bet ko daudz personīgāku – dzīvokļa īpašnieces dienasgrāmatas. Un nokļūst to varā.

Šis romāns ir kontrastains triju cilvēku uztveres modeļa attainojums, kura galvenās sižeta līnijas izkrāso pati Eiprila – amerikāniete, parasta sieviete, ar ikdienas dzīves problēmām, Liks – tipisks francūzis, šarmējošs, pavedinošs, uzskatos brīvs, un Marta – dzīvokļa īpašniece, kurtizāne bohēmiskajā Parīzē 19.gs beigās.

“Man nepatīk melot šim vīrietim. Bet sieviete taču nevar dzīvot tikai no labiem nodomiem. Dažkārt ir jāmelo, lai dzīvotu patiesībā.” Tik it kā vulgāri vienkārša ir Marta savos izteiksmes veidos. Tomēr tik ļoti vajadzīga mūsdienu sievietei, kura sen aizmirsusi savu alku brīvības izpausmes. Tāpēc Marta ir sirdsapziņa katrai no mums – cik daudz mēs atļaujamies no tā, ko mēs vēlamies? Kādus līdzekļus mēs izmantojam, lai sasniegtu kāroto? Cik ļoti iespaidojamies no sabiedrības uzliktajām robežām. “Protams, vissvarīgākais dāmai ir nauda kabatā, bet otrs svarīgākais – izvēles iespējas. Dāmai ir jābūt izvēlei.”

Savukārt, Liks ir saikne, kas savieno mūsdienu kārtīgo sievieti ar sirds dziļumos dusošo palaistuvi (es nekautrēšos šī vārda).“Kādu dienu tu sapratīsi, ka tā (perfekcija) nav sasniedzama. Ka tas nemaz nav tas, ko vēlies. Ko tu darīsi tagad? Nav jēgas uztraukties par to, ko neesi izdarījusi. Ko tu darīsi turpmāk? Tas ir vienīgais veids, kā rast atbildes.” Liks aicina sievieti (Eiprilu) izģērbties viņa priekšā, gan dvēseliski, gan fiziski. Aicina atļauties. Aicina pārbaudīt. Atbrīvoties. No aizspriedumiem. No pagātnes nastas. No ierobežojumiem. Un tapt brīvai.

Šo grāmatu ir pārāk sarežģīti izstāstīt. Jo dzīvokļa vērtēšana un Martas vēstuļu periodika nebūt nav primārās lietas. Daudz krāsaināk ir vērot Eiprilas kā sievietes iekšējo attīstību, komunicējot te ar Martu (dienasgrāmatās), te ar Liku realitātē. Tomēr, lai cik saraustīts ir šis izklāsts, es teikšu – lasiet šo grāmatu! Tiešām lasiet!

“Katra meitene to zina: kad ir nokritušas abas kurpes, diena ir noslēgusies. Beigusies. Punkts, un cauri. Kādā brīdī tā notiek ar visu. Visam reiz jābeidzas. Ja neesi pamanījusi, ka beigas tuvojas, tu vienkārši neesi bijusi pietiekami vērīga.”

Advertisements

One thought on “Dzīvoklis Parīzē /Mišela Geibla/

  1. Hē, beidzot grāmata, ko es arī esmu lasījusi. Bet gandrīz jau aizmirsusi. Atceros vien, ka pēcgarša bija izteikti franču sajūtās (ko dievinu!), bet tomēr mazliet par saldu, lai teiktu, ka patiesi un līdz galam, un mazliet par stereotipisku, lai ievietotu šo starp tām, ko kādreiz vajadzētu pārlasīt. Bet patika gan! Jo īpaši epizode ar pārdomām par to, vai stāstīt vīram par sānsoli…

    Like

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s