Pirmās attiecības cilvēka dzīvē /Vita Kalniņa/

IMG_2019-05-07

Būt kopā no ieņemšanas līdz 6 mēnešu vecumam.

Psiholoģi un ģimenes psihoterapeiti Vitu Kalniņu visdrīzāk zina katra mamma, kas kaut cik interesējusies par bērna psiholoģiju, centusies “kaut ko labu izdarīt”, meklējusi “pareizākos” veidus, kā tikt galā ar bērnu un pašas emocionālām krīzēm jebkurā vecumposmā. Viņa ir Ģimenes psiholoģijas centra “Līna” dibinātāja, un, iespējams, tieši tāpēc, ka “Līnas” filozofija man ir pieņemama, gribēju šo grāmatu izlasīt.

Šī grāmata 300 lapaspusēs neiepazīstinās ar bērniņa “pareizu” mazgāšanu, “pareizu” pacelšanu un “pareizu” pabarošanu. Šie ir ievadvārdi ikkatrai jaunajai māmiņai, kas lūdz ieklausīties savās sajūtās, savā sirds balsī, izdzirdēt savu bērniņu, tam vēl esot mammas miesās, un turpinot redzēt, uzklausīt un sajust zīdaini, kad viņš piedzimis ārpusē.

Katru šādu psiholoģiska rakstura grāmatu šobrīd, kad maniem trim bērniem jau aprakstītais vecuma posms ir pagājis, es vienmēr kaut kādā mērā uztveru ar sajūtu, cik daudz gan esmu izdarījusi “nepareizi”. Protams, protams. Nav jau tāda nepareizi un pareizi. Bet tomēr. Ir pilnīgi skaidrs, ka trešo bērnu tu, mamma, sajūti daudzkārt dziļāk kā pirmo. Un paliek sirdī tā smagā sajūta – kā tagad izlabot to, ko, gaidot pirmo mazuli, sagaidot, viņu zīdot, mīļojot, mācot, esmu darījusi ne saskaņā ar šodienas vērtībām un sajūtām. Un es ļoti, ļoti ceru, ka esmu viena no retajām tāda. Kas pārdzīvo savu nezināšanu. Un tās retās – ja vairs neplānojat bērniņus – labāk nelasiet šo grāmatu. Kāpēc gan zināt, ka varēja taču daudz dziļāk, daudz jūtīgāk, daudz (emocionāli) veselīgāk.

No otras puses, es neesmu pārliecināta, ka, gaidot pirmo bērniņu, V.Kalniņas informācija ir uztverama. Viņa pati ir ne tikai aktīvi mācījusies, meklējusi un radījusi savas zināšanas profesionāli, strādājot ar citiem vecākiem un viņu problēmsituācijām, bet ir arī mamma četriem bērniem, kas viennozīmīgi veidojuši autores emocionālo vērtību skalu tik dziļu un piepildītu. Un lai cik mēs lasītu, domātu, klausītos sirdsbalsī, mēs nevaram pirmajā reizē ne pusi no problēmsituācijām iedomāties, kur nu vēl zināt savas “pareizās” izvēles. Es neticu, ka ieteikums “katru dienu rast iespēju normāli paēst” var tikt uztverts tik vitāli svarīgi, ja neesi vienreiz izgājis cauri regulāram dienas ritmam  ar šo to uzkožamu, un attapies neapmierināts ar sevi un ar situāciju kopumā, tikai pēc ilgāka laika saprotot iemeslus šai neapmierinātībai – periodisks bads pēc kārtīga ēdiena. Tāpēc visdrīzāk kā mērķauditoriju es šai grāmatai dotu sievietes un vīriešus, kas plāno grūtniecību atkārtoti, vecākus jau vismaz vienam bērniņam.

Bet iespējams šo grāmatu vajag lasīt atkal un atkal. Katru bērniņu gaidot. Ikkatrs bērniņš ir citādāks. Ikkatra grūtniecība ir atšķirīga. Ikkatra satikšanās ar savu mazuli ir savādāka. Un ikkatrā reizē no Kalniņas grāmatas mēs paņemtu to, ko tajā brīdī spējam uztvert, saprast un pielietot. Jo galvenā stīdziņa no vāka līdz vākam ir nesavtīgā mīlestība. Cieņpilna attieksme jau pret mazo, tik tikko dzimušo auglīti dziļi sievietes miesās. Iemācīties runāt. Ar sevi. Ar bērniņu. Ar zīdaini. Un, kas, manuprāt, visnozīmīgāk – ar vīru.

Man kā trīs bērnu mammai vissvarīgākās šķita nodaļas “No pāra par vecākiem” un “Vecāku rūpes par sevi”. Jo dzīve mainās ik uz soļa arī tagad, kad jaunākajam vairs nav tikai seši mēneši. Kāds sāk iet skolā. Kāds izdara kādu būtisku blēņu. Kādam iztukšojas mīlestības krātuvītes. Kādam iestājas kāds krīzes vecumposms. Un mēs, vecāki, visam šim trādirīdi esam nemitīgi pa vidu, cenšoties izbalansēt uz šauras robežas starp bērnu emocionālo labklājību un gan mūsu kā pāra, gan mūsu kā pieaugušo vajadzībām. Nolemjot kļūt par mammu un tēti, mums jāiemācās pieņemt situāciju, ka nekad, nekad vairs nebūsim tie paši, kas pirms tam. Tai pat laikā nedrīkstam arī iekrist otrā grāvī – visu tikai bērniem. Un mums ir jāpaēd. Un mums ir jāizguļas. Un mums ir jāatpūšas. Un mums ir jākomunicē ar pieaugušajiem. Un mums tas viss ir jāvar. Jāsaprot, ka tā nav kaprīze, bet nepieciešamība savai emocionālai veselībai.

Advertisements

3 thoughts on “Pirmās attiecības cilvēka dzīvē /Vita Kalniņa/

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s