Mans ēdiens ir MANS.

IMG_2019-04-13

Pirms kāda laika es iekliedzu instagramā, cik ļoti mani kaitina, ka citi bāž savas karotes manā šķīvī. Pēc šī viena teikuma storijā man izvērsās vairākas individuālas diskusijas par šo tēmu – gan par to, cik tas ir svarīgi “visu pagaršot”, gan (paldies dievam es neesmu vienīgā meža dīvainīte) pilnīgi pretējas, cik kaitinoši tas ir.

Par šo domājot, tā arī neesmu radusi izskaidrojumu, kāpēc citiem šķiet gandrīz nepieklājīgi, ja viņiem nepiedāvā iespēju pagaršot tavu šķīvja saturu, kamēr otriem – tieši otrādi – uzdzen trīsas jau situācija vien, kad katrs restorānā pasūta kaut ko savu, lai var pagaršot no visiem. Bet es skaidri zinu, ka šī “visus pacienāšana” mani attālina no iespējas izbaudīt ēdienu.

Ja tu pasūti ēdienu, tu taču izlasi ēdienkarti, sajūti, ko tu šobrīd vēlētos, organismā jau izstrādājas gaidas tieši pēc konkrētās maltītes. Un tad tev atnes tavu smuki apcepto laša gabalu (vai nu jebko citu), un kāds miesīgs bērns izdomā, ka viņš ēdīs tieši to. Un, protams, svarīgāk par to, cik ļoti tu cerēji uz lasi, ir tava bērna pilnais vēders. Un kaput. Labi, ka tev vēl atļauj pagaršot.
No vienas puses, es apzinos, ka bērni nevar apēst katrs pa pieaugušo porcijai (un bērnu ēdienkartes reti ir bagātākas par frī kartupeļiem un nagetiem), tāpēc bieži, ēdot ārpus mājas, ņemam viņiem zupu, pamatēdienu un dārzeņus, un tad sadalām pa visiem.
No otras puses, tā pēdējo gadu laikā, kad nemitīgi jādalās ar bērniem, esmu kļuvusi par cilvēku, kas vienkārši neredz jēgu izvēlēties to, ko vēlētos tieši es, jo apzinos, ka tāpat dabūšu ēst to, kas paliks pāri.

Nesen ģimenes ceļojumā pa Holandi mēs kādā smūtiju bārā pasūtījām katrs savu kokteili. Arī es izvēlējos sev vienu. Bet kad četras mutes bij’ pagaršojušas, man palika mazāk kā puse glāzes. Un kāda jēga?! Apslapināt lūpas ar kaut ko garšīgu, lai pēc tam visu laiku būtu tā sajūta, ka nepietika? Jo tieši tā es sajutos atlikušo dienu. Un nevis prieku es guvu no šī mazā grēciņa, ko atļāvos, bet skumjas atmiņas. Kārtējais atgādinājums tam, kāpēc es gadatirgos un brīvdienās saldējumu pērku tikai bērniem, ne sev.

Un tā nu es dzīvoju ar savu problēmu. Kad ir iespēja tikt veikalā vienai pašai, es nopērku vienu konfekti (tikai sev!) un apriju uzreiz pie kases. Jo šī taču ir vienīgā iespēja apēst tieši to, ko tu gribi, tieši tik daudz, cik vēlies.

Ok. Es pasūdzējos.
Un kā ir ar tevi? – Tu vairāk esi pagaršotājs vai sava ēdiena izbaudītājs?

6 thoughts on “Mans ēdiens ir MANS.

  1. Cik labi, ka ir vēl kāds tāds pats cilvēciņš! Ciest nevaru, ja “grābstās” pa manu šķīvi! Vīrs un bērns to ir akceptējuši. Pagaršot drīkst, BET tikai pagaršot.

    Liked by 1 person

  2. Smieklīga problēma. Es ar lielāko prieku padalos ar saviem bērniem, jo es gribu, lai viņi zina, kas ir kas un varbūt iegaršojas un varam papildināt savu mājas ēdienkarti. Nekad nav bijis, ka kāds apēstu manu porciju, un ja tā arī būtu un es gribētu, es pasūtītu vēl, kur problēma. Mēs parasti palūdzam bērniem vienu zupas porciju 2 šķīvjos, mazākais paēd no visiem panašķojoties. Esmu par to, lai bērni ēd daudzveidīgi, tāpēc priecājamies, ka pacienājas.

    Like

    1. No bērnu viedokļa es tev piekrītu. Absolūti. Esmu par to, ka jāpamēģina jaunas lietas.
      Bet no sava viedokļa gribētos ļaut sev ēst savu porciju. Visu. Dažādi tie cilvēki. 🙂

      Like

  3. Interesanti. Man ir dalītas attiecības ar dalīšanos. Ieturot maltīti kopā ar bērniem ārpus mājas mēs parasti dalāmies, jo reti kur ir iespējams pasūtīt to, ko manas meitas ēd, tad tā sanāk “salasīt” porciju katrai. Bet.. Saldais ir katram savs. Un katram (arī man) ir oficiāli atrunātas tiesības ar to nedalīties vai pareizāk sakot dalīties tikai tad, ja es to vēlos (un tas ir ļoti reti).

    Liked by 1 person

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s