Oda mājām

IMG_2019-03-16

Jāpiekrīt gan draugu, paziņu un radinieku teiktajam, ka es ceļoju daudz. Protams, tiem, kam atvaļinājums ir tikai 4 nedēļas gadā, un finanses neatļauj apbraukāt pasauli “tāpat vien”, iespējams, gribas mazliet pačīkstēt, ka viņi tā nevar. Un, protams, ka, šādi dzīvojot, esmu pabijusi daudz kur un redzējusi šo to vairāk, kā vidējais latvietis. Tomēr tā kā mūsu ceļošanas stils ir valstī, kur esam nokļuvuši, apbraukāt pēc iespējas vairāk vietu, bieži tas arī nozīmē naktsmītņu mainīšanu ik dienas. Un tas savukārt padara tavu dzīvi nedaudz kā sēdēšanu uz koferiem.

Tāpēc vēl jo vairāk atgriežoties es novērtēju savas MĀJAS. Saprotu, cik ļoti mugura ir sailgojusies pēc cietā matrača gultā, cik ļoti vēders sailgojies parastas latviešu dārzeņu zupas un cik ļoti prāts sailgojies pēc ikdienas rutīnas, sakārtotības, regulārām diendusām bērniem, sagaidāma laika palasīt grāmatu, pēc miera.

Man patīk sajūta, ka mājās es varu ēst brokastis tad, kad manī pamostas izsalkums, nevis līdz pulksten 9:30, kad viesnīca beidz servēt ēdienu. Man patīk, ka es varu iziet pastaigā pa mežu un atpūsties no trokšņa, nevis mēģināt apskatīt vēl to un vēl to. Patīk, ka netīrās drēbes var samest veļasmašīnā un nav jācenšas tās ne tikai izmazgāt, bet arī izžāvēt (parasti to daru ar fēnu) tā, lai no rīta var atkal vilkt mugurā. Man patīk, ka mājās IR KO DARĪT, un nav jāslēdz televizors, lai bērnus uz mirkli noturētu mierā. Un man patīk, ka varu sajust laiku, kad saģērbties un visus kliedzējus vest laukā paskraidīt, nomierināties, nevis būt atkarīgai no tā, ka šobrīd esam ceļā un “iesprostoti” mašīnā uz autobāņa un izdzīvot visas dusmošanās un čīkstēšanas.

Saka jau, ka mājās pat sienas ārstē. Un es no sirds esmu priecīga, ka es šobrīd arī savu dzīvesvietu varu tik ļoti saukt par mājām. Par telpu, kas pilna manas enerģijas, piepildīta atmiņu un bērnu smieklu. Vietu, kur gribēt atgriezties. Gribēt dzīvot. Gribēt ik rītu pamosties. Esmu priecīga, ka varu šeit apsēsties uz palodzes, paskatīties, kā vāveres skraida pa priedēm vai kā koku zari šūpojas vējā. Vienkārši apsēsties un atjaunoties.

Ceļot ir forši. Izzinoši. Interesanti. Aizraujoši.
Bet tikai tad, ja mājas ir vieta, kur uzpildīties, atpūsties un būt līdzsvarā ar sevi.

Foto: https://pixabay.com/

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s