Neticiet akli diētām!

Arī es šad un tad esmu izmisumā par saviem plus četriem – sešiem kilogramiem. Arī es esmu iepazinusies ar dažāda veida ekspress diētu plāniem, vingrojusi, skrējusi, neēdusi. Bet tagad es esmu tur, kur es esmu. Un ES NETICU DIĒTĀM.

IMG_2019-02-19

Vakar Feisbukā noklausījos LIVE video, ko par diētām domā uztura treneris Mārtiņš Bidiņš Nutrition un, godīgi sakot, sadusmojos. Dusmas gan, kā mēs zinām, ir dabiska aizsargreakcija, kad tu pats ieraugi savus mīnusus un nevēlies pieņemt un tāpēc, pirms es turpinu, es, goda vārds, atvainojos visiem, kam esmu jelkad mēģinājusi iestāstīt, ko tam citam ir jāēd. Jo tas ir tas, kas manī izraisa negatīvas emocijas momentā – ja kāds mēģina man iestāstīt, ka viņa viedoklis ir vienīgais “pareizais”, un nevienam citam neticiet.

Figūras draugi (Svara vērotāji)
Par diētām es sāku domāt trīsdesmit gadu vecumā, kad pēc pirmā bērniņa dzimšanas manus “liekos kilogramus” zīdainis tomēr nenoēda, kā visi māmiņu forumi lika cerēt. Nu, trīsdesmitgadnieces parasti vairs nav galīgi dumjas, tāpēc neticēju diētām “delfos” ar iespēju ēst nedēļu skābu kāpostu zupu un no visa liekā atbrīvoties uzreiz. Es toreiz iesaistījos Figūras draugu (pirms tam pazīstami kā Svara vērotāji) programmā. Es iemācījos rēķināt ēdienu kalcija, tauku, olbaltumvielu, ogļhidrātu, dārzeņu un augļu punktos. Loģiski, ka tas noveda mani pie beztauku produktu lietošanas, pie mazkaloriju jogurtiem un vistas bez ādas. Svaru es zaudēju, konsekventi turoties pie plāna. Bet kopš tā brīža es sāku ēst tikai matemātiski – katrai apēstai lietai piešķirot punktus (balstītus uz kalorijām).

Makrobiotika
Pēc otrā bērniņa es nokļuvu pie makrobiotikas speciālista Roberta Lācīša. Iespējams, ka ir vajadzīgs nedaudz ticības brīnumainajam, lai saprastu viņa izmeklējumu – caur plaukstas un pēdas punktiem tiek raidīti signāli uz visiem būtiskākajiem ķermeņa orgāniem un pēc atgriešanās ātruma tiek noteiktas “vecas”, “esošas” vai “jaunas” “slimības” (iekaisumi, sabiezējumi) (Robert, piedodiet, ja kaut ko ne tā uzrakstīju).  Būtiski, ka ar šo metodi varēja noskaidrot ne tikai fiziskas kaites, bet arī disharmoniju emocionālās lietās. Balstoties uz šiem rezultātiem, R.Lācītis sarakstīja konkrētu plānu konkrētam cilvēkam, kādas lietas vajadzētu ēst katrā no ēdienreizēm. Un pēc mēneša vai trim atgriezties uz atkārtotu “procedūru”. Paklausot makrobiotikai, es atkal tiku pie sava ideālā skaitļa uz svariem. Tomēr šeit manī notiek arī pagrieziena punkts no diētas kā notievēšanas veida uz diētu kā dzīvesveidu. Pie Roberta es iemācījos terminu dzīvs ēdiens. Es iemācījos, ar ko labāks ir bio ēdiens un cik neprātīgi daudz veikalu produkcijā ir pesticīdu un E vielu.

Vēlāk esmu badojusies vairākas dienas pēc kārtas. Vairāk kā gadu esmu dzīvojusi KETO režīmā. Esmu dzērusi ūdeņraža pārskābes ūdeni (krievu kosmonautu veselības nodrošinātājs) un kurkuma sulu pirms brokastīm (šis nāk vēl tālāk no Austrumiem). Esmu košļājusi sezama sēklu eļļu, veikusi šrank prakšalana (zarnu tīrīšanas) vairākas reizes, kā arī ievērojusi atslodzes dienas gan pēc pilnmēness, gan ekadaši kalendāra. Es neesmu baidījusies izmēģināt. Padzīvot kādā uztura režīmā un saprast, vai tas man der, vai neder.

Ēdiens ir zāles.
Tā ir mana pārliecība. Tāpēc, ja tu apzinies, ko tu liec mutē, tu pabaro savu organismu, savu prātu un savas emocijas. Un ir tikai normāli, ja uztura treneris sev esi tu pats. Protams, ir vieglāk akli uzticēties kādai diētai, kādam plānam, kādam cilvēkam, kurš tev nosaka, ko un cik daudz ir jāēd – jo tad tev neveiksmes gadījumā ir ko vainot – “tā diēta nestrādā”. Bet es būtu daudz priecīgāka, ja cilvēki vienkārši domātu. No kā tiek cepta baltmaizīte par četrdesmit centiem, ja milti tik maz nemaksā? Kas ir cīsiņu sastāvā, ja tikai 60-70% ir gaļa? Kas ir beztauku jogurts? Kāpēc šokolādes proporcionāli lielākā sastāvdaļa ir cukurs? Un kāpēc mājās gatavota pastēte ledusskapī stāv dažas dienas, bet veikalos nopērkamo termiņš ir pat vairāki mēneši? – Un vai tiešām jūs to visu gribat ēst?

Neticiet dakteriem! Neticiet diētām!
Noteikti katram ir kāds zināms stāsts par vienas slimības dažādām diagnozēm dažādos ārsta kabinetos. Jo visi pierādījumi un pretpierādījumi ir balstīti uz mega biznesu – medicīna. Tieši tāpat ir ar uztura zinātni – ir pierādījumi, ka jādzer piens, lai vairotu kalciju organismā, un ir pierādījumi, ka piens tieši kalciju skalo ārā no organisma. Ir pierādījumi, ka ikdienā jāizdzer divi litri ūdens. Bet ir pierādījumi, ka, uzņemot pārāk daudz šķidruma, mūsu šūnas uzblīd un nespēj pildīt savas funkcijas. Ir neapgāžami pierādījumi, izmantojot ķīmiskas formulas, ka hemoglobīns un dzelzs rezerves vislabāk tiek papildinātas, ēdot gaļu. Un ir neapgāžami praktiski mēģinājumu rezultāti, kuros, ēdot spinātus, bietes vai valriekstus ar dzērvenēm, dzelzs rezerves uzkrājas daudz straujāk kā no olbaltumvielām. Tāpēc es jums teikšu – NETICIET! Neticiet akli dakteriem! Un neticiet diētām! Ticiet tikai sev! Ieklausieties sevī. Atrodiet, kas dara jums prieku. Pārbaudiet, kā vislabāk stiprinās jūsu imunitāte. Dažādojiet savu ēdienkarti, līdz atrodiet to, kas jums der šodien. Nebaidieties eksperimentēt! Sajūtiet sevi! Organisms vienmēr pasaka priekšā, jums tikai jādzird.

Un ja jūs spējat noticēt iespējamībai, ka visa informācija līdz zemei vēl nav atnākusi, palasiet (paklausieties) Medical Medium.

Foto: https://pixabay.com/

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s