Kaboverde. Eiropeiskā Āfrika.

Man patīk ziema, un parasti šajos mēnešos es izvēlos slēpot un būvēt ledus pilis, nevis sauļoties pludmalē. Tomēr šo gadu uzsākām ar ceļojumu uz mazu Āfrikas valsti Atlantijas okeānā – Kaboverdi.

img_2019-01-28_01

Kad Dievs bija radījis pasauli, Viņš noslaucīja rokas, un krikumi no tām sabira okeānā – tā vēsta vietējo teika par salu arhipelāgu, kas sastāv no 10 vulkāniskām salām. Un lai arī Cabo Verde burtiski tulkojama kā Zaļais rags, par tās zaļumu patiesībā liecina vien tālākā Rietumu sala Santo Antao, kuras Rietumu krastā atrodamas vairākas ielejas starp kalniem, kas bagātas banānkokiem, papaijām, mango un citu zaļu augu un koku, kas rada dzīvības sajūtu. Kamēr pārējās salās pārsvarā ir tikai kazas, akmeņi, nodzeltējušas palmas un tuksneši.

Kad gatavojāmies šim ceļojumam, brīnījos, kāpēc tik maz informācijas var atrast par tādu brīnišķīgu galamērķi – nekādu čūsku, nekādu malārijas odu, kilometriem garām balto smilšu pludmalēm, tirkīzzila okeāna ūdens, gaisa temperatūras vidēji 25 grādi, kas kopā ar vēju rada patīkamu gaisotni gan zvilnēšanai pie ūdens, gan pārgājieniem kalnos. Un tikai tagad, kad draugi man jautā – nu, kā tad tur bija? ko tu tur redzēji? kā jums gāja?  – tikai tagad, kad esmu jau atgriezusies, es varu atbildēt, – jo tā ir valsts, kur nav tādu tipisku tūristu galamērķu, tādu obligāto apskates objektu, tā ir valsts, kas ir vienkārši jābauda. Ar acīm. Ar garšu kārpiņām. Ar sajūtām. Un ir ārkārtīgi grūti uzrakstīt – kas ir apskatīšanas vērts un ko, savukārt, nav vērts redzēt. Jo būtībā katra sala ir atšķirīga un unikāla, un visdrīzāk katrā ir vērts pabūt dažas dienas.

img_2019-01-28_06

Mēs diemžēl nokavējām aviobiļetes uz vulkāna salu Fogo, tomēr paspējām apbraukāt Sal, Boa Vistu, Santiago, Sao Vicente  un Santo Antao, katrai no tām veltot 1-2 dienas, kas būtībā ir gana, lai izprastu katras salas seju – cilvēkus, dabu, okeānu, kalnus. Savu 7 dienu ceļojumā pa Kaboverdi mēs iepazinām gan zivju tirgus burvību (bļaustīšanos, zivju ķidāšanu turpat, okeāna krastā, to tirgošanu, šķirošanu, laivas motora labošanu), dzirdējām stāstus par jumta likšanu mājām un redzējām, kā visi ciema vīrieši tajā ir iesaistīti, pabijām to dažu mega viesnīcu tuvumā, kur dzidri zilā okeāna ūdenī laiskojas britu tūristi, kā arī izbaudījām balto tuksnešu smilšu pludmales kilometru garumā bez neviena paša cilvēka. Mēs bijām mazos ciematiņos, kur vietējie iedzīvotāji sēž ielu malās un gaida savu transportu, kaimiņu no blakus ciema vai vienkārši vakaru, un, ieraugot balto cilvēku ar īrētu mašīnu, – blenž tev virsū ne mirkli nenovēršot skatienu. Mēs bijām galvaspilsētā Prajā un kultūras galvaspilsētā Mindelo, kur pie restorāna durvīm sagaida kaulaini melnie cilvēki, rādīdami, ka mirst badā, lūgdamies, lai viņus pabaro, Mēs bijām kaitu pludmalēs, kur virs galvām mudž lidojoši pūķi. Braucām pa tuksnesi ar kvadraciklu, kā arī ar īrētu mašīnu šķērsojām lavas laukus ar upju izgrauztām ielejām, nereti iedomājoties, ka varbūt priekšā būs kāda upes gultne, kurai nevarēsim tikt pāri un būs jāgriežas atpakaļ. Mēs staigājām kājām pa trekinga ceļiem kalnos ar elpu aizraujošiem skatiem kopā ar vietējām sieviņām, kas 4 km ceļu vienā virzienā veic tāpēc, lai no ciema tiktu līdz lielākai pilsētai nopirkt kazas svaigo sieru.

img_2019-01-28_04

Restorānos ir mums pierastas restorānu cenas par mazliet nepierastākiem ēdieniem – pārsvarā izvēlējāmies dažādus uz vietas makšķerētus jūras mošķus ar augļiem desertā. Savukārt, izvēloties ēst vakariņas “no veikala”, ilgi staigājam gar visiem diviem plauktiem, lai saprastu, ko vispār nopirkt. Dārzeņu te ir retums – pārsvarā veikalos (un nacionālajos ēdienos) kartupeļi, batātes, sīpoli un pupas, lielākās pilsētās arī burkānu, tomātus un kāpostu var atrast. Augļus – mēs trāpījāmies papaiju sezonā – var atrast vietēja mēroga tirdziņos (tiek izvadāti ķerrās). Saldējumu meklēju četras dienas. Un tikai Boa Vista tūristu pilsētiņā Sal Rei atradām. Ūdens šai valstī ir ļoti dārgs resurss un pat lielās viesnīcās var atrast atvainošanās uzrakstus, ka reizēm tas krānā mēdz beigties.

Šeit nav Tenerife. Un šeit nav Turcija. Neceriet šeit uz katra stūra nopirkt jaunu peldkostīmu. Turpretī šeit ir eksotika, kas vēl nav sabojāta ar miljoniem tūristu. Un tieši tāpēc es ieteiktu turp aizbraukt tieši tagad. Jā, varbūt tūrisma industrija vēl nav attīstīta tik tālu, lai spētu saprast, kur ir vērts braukt un ko apskatīt. Bet, ja spējat izbaudīt došanos no viena punkta līdz kādam citam, neko nesagaidot, šī uzdrīkstēšanās jūs apbalvos ar eksotiskām sajūtām par dabas daudzveidību, kā arī radīsiet lielāku priekštatu par āfrikāņu tiešumu, vienkāršumu un nesabojātību. Tas ir kā svētceļojums atpakaļ pie savas nesteidzības un rāmuma, kā atgriešanās nemateriālo vērtību pasaulē, kā sevis iepazīšanas ceļš caur ērkšķiem uz zvaigznēm (alegoriski – ja neiestiedz tuksneša smiltīs, tu nokļūsi pie burvīgi zila un veldzējoša okeāna ūdens).

img_2019-01-28_02img_2019-01-28_03img_2019-01-28_05img_2019-01-28_07img_2019-01-28_08img_2019-01-28_09img_2019-01-28_10img_2019-01-28_11img_2019-01-28_12img_2019-01-28_13img_2019-01-28_14img_2019-01-28_15

Tehniska informācija:
Mēs izvēlējāmies čarterlidojumu no Londonas ar tūroperatoru Thomas Cook, kas mūs apmēram sešās stundās aizveda uz Sal (tulkojumā: sāls) salu. Starp lielākajām salām vislabāk izvēlēties vietējo aviokompāniju BINTER, ar kuru mēs savas septiņas dienas saplānojām tā, lai paspētu iepazīties ar piecām Kaboverdes salām (ar piebildi, ka uz Santo Antao lidmašīnas vēja dēļ nekursē, un uz to no Sao Vicente salas var viegli nokļūt ar kuģi).
Pa salām iespējams izīrēt mašīnu (kas reizēm var būt neiespējami izdarāms uz vietas, jo visas divas mašīnas būs jau izīrētas), var izmantot taksi (kas nav lēti) vai noīrēt Aluger, ko par lētākām naudām var noīrēt kopīgai ceļošanai ar citiem, kam ir pa ceļam. :). Lielajās pilsētās Prajā un Mindelo redzējām arī autobusus, ar kuriem pārvietojas vietējie, tomēr ne sarakstus, ne maršrutus tiem mums neizdevās noskaidrot.
Naudas vienība – Kaboverdes escudo ar vērtību 1000 CVE = 9 EUR, tomēr tā kā naudu samainīt ir diezgan problemātiski (to var izdarīt bankās, gaidot milzīgās rindās kopā ar vietējiem vai drošāk – ja  jums paveicas, un tie ir atvērti – lidostās maiņas punktos), pārsvarā visur pretī tiek ņemti arī EUR, tiesa gan ar kursu 1000 CVE pret 10 Eur.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s