Brīnums tirgus laukumā /Jans Vīse/

IMG_2018-12-28

Romāna centrā ir sena glezna ar Jaunavas Marijas svētbildi, kas ir tik daudzslāņaina savā radīšanas procesā, ka izgaismo gan visdziļāko ļaunumu, gan vissvētāko mīlestību. Tomēr ne jau par gleznu ir stāsts, bet par mums pašiem.

Kādā mazā pilsētiņā satiekas gleznotājs un stāstnieks, kas, slēpjoties aiz saviem talantiem, paši sevi apmānījuši par labiem esam. Viņi ieklausās viens otra stāstos, dzīves pieredzēs, rīcību motīvos un izdzird savu sirdi, viņi atver acis un aptver savu patieso piedošanas ceļu. “Tieši pazemojums un ciešanas rada šķīsto cilvēku.”

Šī grāmata nepiespiesti norāda, cik vienkārši ir meklēt (un, protams, atrast) “vainīgo”, lai attaisnotu sevi, savu rīcību, savas dusmas, savas domas, savu atriebību. Tomēr viens stāsts var tikt izstāstīts vairākos veidos – no dažādiem skatu punktiem. Un tā mēs iegūstam daudz dažādu stāstu. Daudz dažādu “pareizi” un “nepareizi”.

Tik bieži gribas meklēt padomus pie viedajiem, psihoterapeitiem, zīlniekiem, draugiem, kaimiņiem – it kā viņi varētu atbildēt uz taviem jautājumiem. Bet viņi visi var tikai norādīt formulas, ko paši izveidojuši caur savas dzīves prizmu, un tas ne vienmēr derēs par tavu risinājumu. Jo īstās atbildes uz taviem jautājumiem zini tikai tu pats. Tik ilgi, kamēr mēs dzīvojam, dzīvo mūsu stāsts. “Tik ilgi, kamēr mēs dzīvojam, nekas nebeidzas, pat ja mēs to vēlētos. Šis notikums cilvēka dzīvē bija svarīgs, tāpēc viņam tas nekad nekļūs mazsvarīgs, kamēr vien viņš dzīvo.”

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s