Sirds ceļā

2018-11-10

Es gribētu domāt, ka katru no mums reizi pa reizei dzīve noved pie kāda jautājuma. Un jautājums ir problēma. Un problēma prasa atrisinājumu. Jautājums meklē atbildes. Un patiesība ir tāda – kamēr ir jautājums un atrasta atbilde, tikmēr tā ir prāta radīta un nav īstā – sirds atbilde. Jo kad sirds atbild, tad no mums pazūd gan jautājums, gan atbilde. Iestājas miers.

Bet, saprotams, mēs esam gājuši skolā, auguši sabiedrībā, un visur ir noteikumi. Mēs esam piedzīvojuši dažādas situācijas, un esam sabūvējuši smukus prāta būrīšus, kuros paslēpjamies vai sameklējam ar iepriekšējo pieredzi veidotās prāta atbildes. Un bieži tas der. Jo mēs visi zinām, ka 1+1=2, un ir tik ērti to zināt un pielietot. Bet tad mēs iemīlamies, sajūtam viens otru un izveidojam jaunu enerģētiku, kur esam kopā vienā veselumā, lai apjaustu, ka reizēm 1+1=1. Un reizēm, bērniem piedzimstot, no 1 un 1 mums izdodas izveidot plašu ģimeni, un šis vienkāršais saskaitīšanas rezultāts vairs nav tik viennozīmīgs. Un tad mēs apjaušam, ka ne vienmēr prāta atbildes ir vērā ņemamas.

Un reizēm dzīve tevi iemet prātam nepieredzētā situācijā, kur sirds kliedz tik skaļi, ka “neļauj prātam izteikties”. Un mēs sākam meklēt. Sākam cīnīties par “pareizi” un pret “nepareizi”. Un tas nepalīdz. Jo “pareizi” saka prāts, kamēr sirdij par to ir nospļauties. Tāpēc mēs sākam “strādāt ar sevi”. Ejam baznīcā. Lasām ezotēriskus žurnālus. Pievēršamies meditācijai, draudzējamies ar dabu. Piesekojam dažādiem apgaismību vēstošiem profiliem sociālajos tīklos, iepazīstāmies ar viņu atziņām, sajūtām un zināšanām. Mēs izmisīgi meklējam gaišu, mierpilnu, skaistu ideju bagātu cilvēku, kam sekot, no kā mācīties, no kura sadzirdēt atbildes uz saviem jautājumiem.

Tā mēs atrodam MEGA DAUDZ informācijas un … kļūstam arvien vientuļāki savā problēmā. Jo esam uzzinājuši tik daudz “pareizu” lietu, tik daudz gudrību, kam piekrītam, bet atbildi uz SAVU problēmjautājumu tā arī neesam saņēmuši. Ja sekojot kādam ziņu portālam, kur atspoguļoti tikai fakti, nereti apjūkam, tad, iedomājieties, cik viegli apmaldīties kaut kādās atdzimšanas, dziedināšanas vai “sevis atrašanas” idejās, kas ir daudz netveramākas, prāta rāmīšos neiespundējamas, tikai sajūtamas.

Un tā pāris dienas atpakaļ tas atnāca pie manis. Biju kādā seminārā par kārtējās pašpsihoterapijas metodes apgūšanu un pēkšņi tiku “apgaismota” – neviens cits nevar atbildēt uz maniem jautājumiem, neviens cits nevar iemācīt man PAREIZO, VIENĪGO ceļu, kā atrast atbildes, jo VISAS ATBILDES IR TIKAI MANĪ. Visas bailes ir manī. Visi prāta būrīši ir manis celti. Un tikai es pati varu tos atkausēt, lai ļautu iet savu sajūtu ceļu. Savu sirds ceļu. Jo mazāk es skatīšos apkārt, jo vairāk sevi dzirdēšu. Jo vairāk sevī ieklausīšos, jo vairāk sajutīšu, jo ātrāk atbildēšu uz saviem jautājumiem. No sirds.

Tāpēc piedodiet, visi apgaismības ideju sludinātāji, šobrīd jūs man neesat vajadzīgi. Jūsu informācija man ir lieka. Es to visu zinu. Tas viss ir manī. Man tikai jāsadzird. Jo es eju SAVAS SIRDS ceļu.

Foto: https://pixabay.com/

Advertisements

One thought on “Sirds ceļā

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s