The Glass Castle

IMG_2018-09-04-02

Filma “The Glass Castle” (IMDB) ir uzņemta pēc biogrāfiskiem notikumiem, kā māte – māksliniece, un tēvs – alkoholiķis un sapņotājs, uzaudzina četrus bērnus, atsakoties no vispārpieņemtiem standartiem, nepārtraukti maina dzīvesvietas, bēguļo no FIB un, lai arī ne vienmēr spējot bērnus pabarot, būvējot sapņu pilis, raisa viņos ilūziju par laimīgu dzīvi.

Stāsts būtībā tiek skatīts no disfunkcionālas ģimenes skatupunkta. Bērni nemācās skolā, nereti nav paēduši, cieš no vecāku neuzmanības IMG_2018-09-04-03kļūdām, viņu dzīvesvietas tiek nepārtraukti mainītas. Viņu plāni ir grandiozi, tomēr netiek un netiek piepildīti. Kādā ainā tiek raksturota vecāku attieksme caur mātes prizmu – Roza Marija Volsa strādā pie sava mākslas darba, un tas ir daudz svarīgāk kā pagatavot maltīti bērnam, kurš lūdz ēst, jo ir izsalcis. Tā rezultātā mazā Dženeta ēdienu vāra pati, līdz viņas kleita ir liesmās, un apdegums uz vēdera kalpos par atgādinājumu līdz mūža galam, cik sliktā ģimenē viņa ir augusi.

Tomēr bērni ir laimīgi. Es redzu mīlestību. Vecāku starpā. Visu četru bērnu starpā. Es redzu, cik cieši viņi turas viens pie otra, cik labdabīgi parūpējas viens par otru. Es dzirdu caur stāstiem, cik Reks Volss ir gudrs cilvēks. Cik nesavtīgi viņš ceļas nakts melnumā, lai aizbiedētu briesmoņus, kurus sajūt mazā Dženeta! IMG_2018-09-04-01 Cik bagātīga ir iztēle, lai bez naudas uzdāvinātu bērnam visskaistāko dāvanu pasaulē – kādu zvaigzni debesīs vai planētu! Šie ir bērni, kuri netiek ieslodzīti skolas solā, kur tos izaudzina par “kastīšu” cilvēku, par tādu robotiņu, kas valsts attīstībā ir vajadzīgs. Viņi izaug par cilvēkiem ar SAVU skatījumu. Un, kas vēl svarīgāk, ar SPĒCĪGU aizmuguri – stipru, mīlošu ģimeni. Un viņi iemācās dzīvi nevis grāmatās, bet izdzīvojot to.

Protams, kā ierasts, patiesība ir kaut kur pa vidu. Ne gluži tas, ko es saku, jālasa pa tiešo – esat nabagi, neejiet skolās un būsiet laimīgi. Nebūt nē. Bet šī filma liek padomāt, cik mūsu sabiedrībā bērni ir laimīgi. Jā, viņi ir paēduši. Jā, viņiem ir izglītība. Jā, viņiem ir vecāki, kuri viņus mīl (visdrīzāk darba dienās klātesot kādas divas stundas dienā). Viņiem ir, kur dzīvot. Viņiem ir draugi. Un tad viņiem visdrīzāk ir noguruši vecāki. Kas runā par maz. Kas atbild uz jautājumiem par maz. Kas ierāda sadzīves lietas par maz. Daudz par maz, lai mazais cilvēkbērns attīstītos par ko vairāk kā profesionālu spēlīšu spēlētāju (un vēlāk droši vien programmētāju). Un pieminiet manus vārdus. Pēc gadiem divdesmit – tieši roku darbs būs ekskluzīva prece. Par koka galdu un krēsliem mēs šķirsimies no miljoniem. Jo mūsu jaunā paaudze vairs nemācās arodu no tēva, kurš, savukārt, to ir mācījies no tēvu tēva. Mēs visi dzīvosim internetā. Strādāsim internetā. Runāsim internetā. Mīlēsim internetā. Bet tikai kopā DAROT, ir iespējams tikt pie SPĒCĪGAS aizmugures – pie nesavtīgas mīlestības piepildītas bērnības, pie ģimenes, kur rast mieru ikkatrā dzīves situācijā.

Ļoti iespaidīga filma.
Ar to es domāju – tā mani ļoti iespaidoja.
Iesaku noskatīties.

 

2 thoughts on “The Glass Castle

  1. Tas viss, ko rakstīji, filmā bija. Bet bija, manuprāt, arī vecāku egoisms, vājums, pārākuma sajūta, attaisnošanās nevis mainīšanās. Bija arī labais, neapšaubāmi, bet to pašu labo arī normālā ģimenē vecāki var iedot, ja vien patiesi grib.
    Bet tieši tā jau laikam taisa labi izkalkulētas filmas – jābūt arī negatīvajām pusei, pretstatiem un pārdomām, ka nevar zināt, kurā pusē līdzsvara kauss nostāsies.

    Like

  2. Beidzot noskatījos. Laikam secinājums līdzīgs, kā Gintai – jā, vairāk jābūt kvalitatīvi kopā, jāmeklē piedzīvojumi, bet tas izdarāms arī mazāk traumējošā veidā. Un totāli nepiekrītu, ka šīs ģimenes bērni juta spēcīgu aizmuguri un nesavtīgu mīlestību. Liela nedrošība, bailes, neskaitāmi daudz lauztu solījumu un vilšanās. Un bērni turas kopā, jo viņiem nav citas izvēles – vecāki par viņiem nepastāv, tāpēc bērni viens otram pilda vecāku funkcijas. Jā, ir arī prieks un ticība brīnumiem ilgāk, kā “bērniem parastajiem”, tomēr maksa par to šai gadījumā pārlieku augsta.

    Like

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s