Kā izaudzināt laimīgu bērnu

Lai arī mana pārliecība vairāk sliecas uz “katra mamma pati vislabāk zina, kā izaudzināt bērnu”, reizēm arī es, buksējot ar savām teorijām vai vienkārši sliktu laikapstākļu korelācijas ar interesantu tēmu dēļ, nokļūstu kādos kursos par to, kā “pareizi” audzināt un būt. Tā arī piektdien man gadījās tikt TeElpas organizētā nodarbībā “Kā izaudzināt laimīgu bērnu”.

IMG_2018-05-22

Pirms katras super izglītojošās lekcijas, lai cik uzrunājošs ir tēmas nosaukums, es tomēr iepazīstos ar atrodamo informāciju par lektoru, sarunas vadītāju. Šoreiz tikšanās paredzēta ar pirmsskolas vecuma bērnu Valdorfa pedagoģi Ivetu Rubīnu. Ļoti garīga un vieda – tā raksta interneta dzīlēs, un tāds arī rodas pirmais iespaids, viņu satiekot. Viņa klusē. Viņa ieklausās. Ir sajūta, kamēr mūsu līdzpaņemtās atvases iepazīstas ar vidi, raud, rotaļājas, viņa ar viņiem sasveicinās, domās sūta kādu informāciju. Tomēr man kā vecākam jau no paša sākuma rodas ne visai omulīga sajūta, ka viņa jūtas pārāka par mums.

Neviens jau tev dzemdību iestādē kopā ar pilsētas mēra apsveikumu par bērniņa piedzimšanu līdzi neiedod milzīgu rokasgrāmatu, kā izaudzināt laimīgu bērnu. Mēs visi mācāmies. Mēs visi kļūdāmies. Ar pirmo bērnu mēs vairāk orientējamies uz vannas ūdens temperatūru un pareizu actiņu iztīrīšanu, uz krūts barošanas izdošanos un piemērotu apģērbu pastaigām. Un diez vai es esmu vienīgā, kurai nebija pārāk daudz laika mierpilnā laimes sajūtā pirmajam bērnam ieskatīties dziļi, dziļi acīs.

“Pirmos septiņus gadus bērniem ir saikne ar Debesīm,” Iveta Rubīna mums stāsta. Neierobežot bērnus ar trafaretiem, nesabojāt ar krāsojamām grāmatām un ļaut viņiem zīmēt pašiem – izvēlēties saņemt ziņas no Debesīm caur savu bērnu zīmējumiem. Un tai pat laikā ļaut viņiem mācīties radošumu, kas ir pamatu pamats laimīga cilvēka audzināšanā.

Nesen rakstīju savu pieredzes stāstu par manu sešgadnieku skolā (ja vēl neizlasīji, noteikti to izdari šeit). Valdorfa pedagoģes viedoklis šai jautājumā ir krasi nosvērts un ar bezierunu pārliecību – ja, pirms bērnam nomainījušies četri zobi, viņam pievēršas intelektuāli, ap 35 gadu vecumu sākas visādas saslimšanas. Un intelektuāli pievērsties nenozīmē vien mācīties burtus, bet arī putnu nosaukumus, nedēļas dienas un “kura ir labā roka”. Iespējams jau, ka šī teorija ir pierādīta nevis, balstoties uz tiem bērniem, kas tiek nodoti speciālās mācību iestādēs, tādās kā Valdorfa skolās, bet uz “parastiem cilvēkiem”, bet vai tiešām es kā mamma spēju ar mierpilnu uzskatu uztvert nepārprotamu ziņu “PATI VAINĪGA – TAGAD TAVS BĒRNS PIEAUDZIS SLIMOS”?

Iveta Rubīna gan vēlāk pati apgalvo, ka mūsu gadsimta problēma esot, ka māmiņas nejūt savus bērnus. Un es labāk pieķeršos šai domai. Es spēju noticēt, ka bērns “grib būt labs saviem vecākiem un vecvecākiem” un tāpēc mācās burtus, un mācās ciparus, un mācās nedēļas dienas. Bet es nekad nenoticēšu, ka iemācoties lasīt pēc paša vēlēšanās, un lai tas notiek trijos vai sešos gados (jā, burtus būtu jāsāk mācīt ap septiņiem!), neslimojot, nekrītot histērijās, pietiekami daudz laika pavada drošā vidē, kopā ar vecākiem, bērns sev paraksta spriedumu uz slimošanu. Arī es pati lasīt iemācījos ap četriem gadiem. Vai tad es jau esmu sākusi slimot?

Lai izaudzinātu laimīgu bērnu, ļoti svarīgi ir ievērot dienas ritmu. Ideālā gadījumā pie sekojoša ritma vajadzētu pieturēties līdz septiņu gadu vecumam (kārtējais pieminētais pierādījums – ja bērns neguļ pusdienas laiku, ap 9-10 gadiem, viņš sāk mocīties ar galvas sāpēm un migrēnām):
7.00 celšanās
8.00 – 8.30 brokastis
aktīva laika pavadīšana, rotaļas, spēles, pastaiga svaigā gaisā
12.00 – 12.30 pusdienas – lielākā dienas ēdienreize, jāiztiek bez saldumiem, lai var gulēt
13.30 – 15.00 diendusa
15.30 – 16.00 launags – saldumu laiks
aktīva laika pavadīšana, ideāli – svaigā gaisā
18.30 – 19.00 vakariņas – iztiekam bez salda, kas apgrūtina iemigšanu
20.00 aizsākas vakara rituāls
21.00 – 21.30 iemigšana

Tomēr no visa dzirdētā divas lietas mani aizķēra, un tās es paņēmu pēc nodarbības uz mājām:
1) Augstākā pilotāža audzināšanā ir audzināšana bez vārdiem – pēc iespējas vairāk komunikāciju ar bērnu vest dziedot, muzicējot, sajūtot, klusējot – neiejaucoties, nepaskaidrojot, ļaujot pašam iztēloties, nojaust, iemācīties, pārliecināties.
2) ZELTA PUSSTUNDA ik dienu: 10 minūtes acu kontakts, 10 minūtes fiziskais kontakts, 10 minūtes emocionālais kontakts.

 

Ja šī tēma jūs ieinteresē, palasiet vairāk Ģimenes kluba “Brīnumu zeme” blogā brinumuzemee.wordpress.com

One thought on “Kā izaudzināt laimīgu bērnu

  1. Man, starp citu, mājdārziņā aizrādīja, ka mans bērns 2,5 gadu vecumā zināja dažus burtus – tas neesot pareizi, par agru. Bet ko tad man viņam vajadzēja teikt, kad viņš pats sāka visur tos burtus meklēt un rādīt? “Neskaties, Tu vēl esi mazs!”? Nu tak noliegt to, kas bērnam konkrētajā vecumā interesē, man galīgi neizklausās pareizi. Katram savs. Šķiet, ka sākotnēji Valdofra un tamlīdzīgu izglītību pamatdoma bija attīstīt katrā to, kas dots no dabas – tagad jau izklausās, ka tas ir piemirsies un sākam kāpt otrā grāvī.

    Liked by 1 person

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s