Mans sešgadnieks skolā

Šis ir patiess stāsts. Par manu vecāko dēlu. Pirms diviem mēnešiem viņam nosvinējām septiņu gadu jubileju, un pēc pāris dienām viņš skolā saņems liecību ar tekstu – pārcelts otrajā klasē. Jā, viņš sāka iet uz skolu 6 gadu vecumā.

IMG_2018-17-05

Es pati neesmu bērnudārza bērns. Mājas bērns. Nabaga meitenīte, kura izaugusi ar aizņemtiem vecākiem darbā un vecmāmiņu aukles vietā. Socializāciju galīgi neiemācījusies, tomēr sešos ar pusi gados tiku aizsūtīta uz skolu, pirmajā klasē. Lieki piebilst, ka es klasē rēķināju un lasīju labāk kā citi – no bērnudārziem atnākušie, bet mūsdienās jau vairāk tiek akcentēts, cik psiholoģiski negatavs skolai vēl ir sešgadnieks. Nu, jūs jau varat man teikt, ka bija citi laiki un citas iespējas, un tikai tāpēc es pirmo klasi atceros ar lielu prieku, kur man iemācīja dažus vārdus krieviski un tamborēt. Es arī nedzīvoju blakus skolai, un mums nebija automašīnas – septiņos no rīta kopā ar mammu kāpām autobusā, lai pēc divdesmit minūšu brauciena un piecpadsmit minūšu kājām gājiena es būtu klasē.

Ar to visu es tikai gribu teikt – nu, beidziet baidīties! – Bērni ir gudrāki nekā jūs domājat! Un viņi arī psiholoģiski ir veselāki nekā jūs domājat. It īpaši, ja viņu aukle nav bijusi ipads vai iphone.

Mans Mareks ir mājas bērns. Iecirtīgs kā auns. Pirmais bērns. Daudz mammas dusmu un bezpalīdzības pārdzīvojis. Māsu sagaidījis, kad viņš psiholoģiski tam vēl nebija gatavs, un pie trešā bērniņa dzimšanas bērnudārzā aizsūtīts. Nu, briesmīgi, vai ne? Toties lasīt sen jau lasīja, plastilīnu, kastaņus un čiekurus izspaidījis, vasaras jūras krastā nodzīvojis, pa akmeņiem basām kājām skrējis, skudru pūžņos iekāpis, sēnes lasījis, bites pataustījis, ar mammas mīlestību gatavotu ēdienu ikdienā baudījis. Un bērnudārza sagatavošanas grupiņā tādu nieku kā grupas noteikumus apguvis. “Te man neko nemāca, es vairs uz dārziņu nenākšu,” viņš paziņoja pēc pirmās dienas bērnudārzā, piecu ar pusi gadu vecumā. Bet ar laiku jau saprata. Ka tā tagad būs. Un tad beigās izlaidums. Un – urrā – uz skolu!

“Tu apdomā visu kārtīgi!” Mani biedēja draugi, kaimiņi un puspazīstami cilvēki. Psihologi interneta dzīlēs un skolas mācību daļa. “Tas, ka viņš prot lasīt un skaitīt līdz desmit, vēl neko nenozīmē,” varēja lasīt gandrīz visos bukletos, kas “pārliecinājās”, vai tavs bērns ir gatavs skolai. Nesen portālā Calis.lv lasīju Valda Zālīša sākumskolas direktores Elitas Rīteres un, kā apgalvo ieraksts, lielāko daļu skolu direktoru viedokli (Sešgadnieks skolā var justies psiholoģiski apdraudēts) par pāreju uz mācību organizēšanu skolā no sešiem gadiem. Viņa nesaprotot, kā audzinātāja var viena palīdzēt apģērbties trīsdesmit skolēniem, lai izietu pastaigā. Vai, ka briesmīgi, ka labierīcības ir vienas mazajiem un lielajiem, jo sešgadnieki ne visi var paši nokārtoties. Tiešām?! – Cik sešgadniekiem, kam ar veselību viss ir kārtībā, ir jāpalīdz apģērbties? – Atvainojiet, bet, ja jūsu sešgadniekam jāpalīdz uzvilkt kombinezonu vai aizšņorēt zābakus, tad jūs, vecāki, esat pie tā vainīgi.

Un, protams, es septembrī biju uztraukusies. Nu, kā tad būs? Vai visi tie draudētāji priekā sitīs plaukstiņas un rādīs ar pirkstiem – es taču tevi brīdināju? Vai tomēr es esmu pietiekami gudra mamma, kas jūt savu bērnu un uzticas savai pārliecībai?

Mēs aizsūtījām Mareku uz bērnudārzu sešgadniekos pieci ar pusi gadu vecumā, vienu noslēdzošo gadu. Mēs dzīvojam mazpilsētā, es pat saku, ka laukos, un tas nosacīti garantēja, ka, aizejot uz skolu, viņš jau bija pazīstams ar pusi no savas klases. Pēc stundām liela daļa bērnu kopīgi spēlējas vienā spēļu laukumā un apmeklē vienus un tos pašus saviesīgos pasākumus vietējā kultūras namā. Jā, te ir lauki, un tāpēc mēs tik droši savu bērnu varējām palaist skolā sešu gadu vecumā. Es arī dzīvoju mājās kopā ar jaunāko dēliņu, un pirmajos skolas mēnešos, pēc stundām un dažiem pulciņiem es spēju aiziet Marekam pakaļ uz skolu, lai viņš nenogurtu pagarinātajā dienā, lai spētu izspēlēties mājās ar rotaļlietām, un, ja nepieciešams, uzstāju uz diendusas gulēšanu. Pirms diviem mēnešiem mūsu lielajam skolnieciņam beidzot palika septiņi gadi, un mēs beidzot atļāvām viņam uz skolu doties vienam pašam.

Un pavisam tuvu ir maija beigas. Pirmā klase jau cauri. Esam ļāvuši viņam kļūdīties. Un augt. Esam uzmundrinājuši. Esam ierādījuši, ko nozīmē izmācīties. Bet neesam uzspieduši VISU ZINĀT. Un, ziniet kas ir? – Viņam patīk skolā! Viņam patīk uzzināt. Viņam patīk iepazīt. Viņam patīk sarēķināt. Izlasīt. Iemācīties. Jo tas viss taču īstenībā ir cilvēka dabā – gribēt augt un attīstīties. Un arī tādā mazā cilvēciņā, par kuru jūs sakāt, ka viņš nav gatavs skolai – ir šī vēlme! Tikai noticiet viņam!

 

P.S. Es apzinos problēmas Rīgas centrā. Sarežģītās nokļūšanas iespējas. Es apzinos, ka lauku skolās psiholoģiskā sagatavotība dažādiem bērniem krasi atšķiras. Un es apzinos, ka ir vecāki, kas strādā no deviņiem līdz sešiem, un bērnudārzs ir pārāk ērts, lai to nomainītu uz skolu. Es apzinos, ka skolas autobusi laukos iet vienu reizi dienā, un mazajam ir jāceļas, cikos jāceļas, un mājās viņš tiek, cikos tiek. Un nogurst. Un es arī zinu, ka vienmēr paliek izvēle – ieklausīties savā bērnā, ieklausīties savā sirdsbalsī un vienkārši zināt, kas tavam bērnam ir pats labākais. Nevis tev ērtākais. Nevis ko valdība liek. Nevis kā kaimiņienei bija. Bet zināt tavam bērnam atbilstošāko.

Advertisements

5 thoughts on “Mans sešgadnieks skolā

  1. Viss ir relatīvs… Man viens bērns ir uzsācis skolas gaitas 7 gados, kaut gan psiholoģiski tam būtu bijis gatavs tikai vēl pēc gada – no 8, lai gan lasīt un rakstīt prata jau bērnu dārzā. Savukārt, otrs dažādu apstākļu dēļ aizgāja uz skolu 6 gados- joprojām vismazākais augumā, bet viens no gudrākajiem klasē. Manuprāt, 7+/- 1 gads ir tāds kompromiss.

    Like

    1. Sveika. Es arī neapgalvoju, ka visiem jāiet skolā sešos gados. Tikai gribu padalīties, ka tas nav nekas briesmīgs. Ka mūs pārāk biedē. Mediji. Citi vecāki. Skolu mācībspēki. Lai kaut kur interneta dzīlēs var atrast arī ko pozitīvu.

      Like

  2. Paldies, Agnese, par rakstu! Man gan vēl skolas gaitas nav aktuāls jautājums, jo ir 4gadniece un 2gadniece, bet pati sāku iet skolā 6 gadu vecumā (turklāt 6 palika tikai jūlija beigās), un īsti nesaprotu šī brīža lielo satraukumu no vecākiem. Manuprāt, bērni, kuru vecāki apgalvo, ka bērns nav gatavs 6 gados iet uz skolu, var nebūt gatavs arī 10, un ko tad?

    Like

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s