Gribēt pietiekoši

Gribēt – tas nozīmē vēlmi mainīties. Patiesu vēlmi. Lielāku par bailēm no neizdošanās.

IMG_2018-03-06

Es kaut kā neatceros, ka bērnībā un agrā jaunībā es kaut ko nebūtu dabūjusi, ko gribējusi. Varbūt tie sapņi bija pietiekami pieticīgi, tāpēc viegli īstenojami. Bet varbūt es vienkārši gribēju un darīju visu, lai to gribēšanu piepildītu. Šobrīd es esmu iekūlusies kaut kādā daudz-gribēšanas ritenī, kurā uz riņķi griežas kādi divdesmit “gribu”, un es īsti nevaru izvēlēties, ar kuru sākt, un īsti nevaru atrast laiku, kad sākt, un tā es palieku riteņa centrā, nepiepildot nevienu sapni.

Mans vīrs, piemēram, apgalvo pats, māca bērniem un atgādina man, ka tas, ko tu gribi, citiem neinteresē, tā ir tikai gribētāja problēma. Vajag darīt, un tas ir vienīgais, kā sasniegt sapņoto. Un tieši tik vienkārši viņš sazvana sniega motociklus, sazvana draugu un nākamajā dienā ir piepildījis savu sapni vienu dienu pavizināties ar sniega močiem. Ļoti vienkārši, vai ne? Tad kāpēc es tā nevaru? Es, šķiet, jau kopš iepriekšējās ziemas sapņoju slēpot pa mežu. Un šogad galīgi nevarētu sūdzēties par sniega vai sala trūkumu. Un arī par vietas trūkumu es nevarētu sūdzēties – uzvelc slēpjzābakus, pie ārdurvīm piekabini slēpes un dodies mežā. Izcili vienkārši. Tikai es NEVIENU PAŠU REIZI to šoziem neesmu izdarījusi. Kāpēc?

Nu, īstenībā jau nav arī tā, ka es NEKO, NEKO nedaru. Es tāpat gribu izlasīt kādu grāmatu (daudz grāmatu), un es atrodu laiku to izdarīt. Pa dienu, spēlējoties istabā ar pusotrgadnieku, vai vakarā, kad visi bērni jau mierīgi gultiņās. Tāpat es vienu brīdi vakaros staigāju pa neskaitāmiem pulciņiem pačubināt kādu no tiem saviem “gribu sapnīšiem”. Bet tiklīdz tu tā atļaujies gribēt mazliet vairāk, tā tu atduries pret “mammu, neej prom” un “tu visu laiku neesi mājās”. Un tad nu loģiski, ka man paliek atļauja gribēt tikai tās lietas, ko var izdarīt līdz pusdienas laikam, kamēr abi lielie vēl ir aizņemti skolā un bērnudārzā. Ak, jā. Un gribēt drīkst tikai tādas lietas, kur drīkst arī mazo ņemt līdzi. Vēlams tādā laikā, kad viņam nenāk miegs, lai viņš labi uzvedas.

Iespējams, ka man ir kaut kāda “pusmūža” krīze. Vai pārdomu laiks. Kad tu sāc saprast, ka daži no taviem sapņiem tūlīt, tūlīt vairs nebūs piepildāmi tava vecuma dēļ. Brīdis, kad tu tik daudz gadu esi dzīvojis “mājās” un bērniem, ka kaut niecīgi saožot “brīvības garšu”, gribas vēl un vēl, un vēl. Kaut ko vēl paspēt dzīvē iemācīties. Kaut ko vēl saņemties izdarīt. Ielekt nezināmajā. Riskēt un tikt novērtētam. Atrast to bērna prieku sevī, sasniedzot sapņoto. Nebaidīties no neveiksmes.

Un tā nu es te dzīvoju. Kaut kur pa vidu starp visiem tiem sapņiem, kuri apstājas pie fakta, ka diennaktī ir tik stundu, cik tās ir, un nedēļā ir tik dienu, cik tās ir, un es vienkārši NEGRIBU nozagt PĀRĀK daudz laika saviem bērniem. Es gribu iemācīties spēlēt mūzikas instrumentu, runāt franciski un dejot moderno baletu. Bet droši vien NEPIETIEKOŠI GRIBU. Jo tā gribēšana būt mājās, spēlēt galda spēles, uzšūt lellei jaunu kleitu un salikt puzzli ir lielāka par visām citām gribēšanām. Aizbraukt visiem kopā uz citu valsti un pabūt jaunos apstākļos, iepazīt sevi un pārējos vismīļos citā vidē, citā laika ritmā, citos noteikumos. Un gan jau tas nav tikai mierinājums šim mirklim, kad pēc pāris gadiem nekāda balerīna no manis vairs nesanāks. Toties es būšu redzējusi, kā bērni aug. Es būšu bijusi klāt, kad viņi pieņem pirmos lēmumus. Sapratusi, kā viņi domā. Bijusi blakus, lai viņi spētu izaugt par labiem cilvēkiem. Un tad, kaut kad, kad viņi paši arvien vairāk sāks “bēgt” uz pulciņiem, ballītēm un darbiņiem, gan jau. Gan jau es varēšu atkal iegriezt to savu sapņu gribēšanas riteni un kaut ko papulēt.

Advertisements

2 thoughts on “Gribēt pietiekoši

  1. Es nu tiešām neticu, ka mamma, kura nestrādā un pilnīgi visu savu laiku velta bērniem, varētu būt bērniem par maz. Tā kā ir vērts padomāt, vai tik tas “Tu visu laiku neesi mājās” nav mazā apķērīgā ķipara veiklā manipulācija, jo, protams, ka viņam katram gribas Tevi VIENMĒR.

    Un, ja galīgi traki, tad zini, ka nepaies ne gads, kad arī trešais sāks iet bērnudārzā un Tev būs brīvas vismaz 5 pus dienas nedēļā savu gribēšanu saprašanai un piepildīšanai.

    Like

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s