Klūgu mūks /Inga Ābele/

“Bet jēga ārpusē neuzturas. Tā klusi sēž katram iekšpusē, un, ja arī kādreiz izdomā pieskarties sirdij, tad viegliem pirkstu galiņiem. Bērns tiek iedēstīts, lai cilvēki neaizmirstu, ka jēga ir iekšpusē. Lai sieviete ar šo ziņu padalītos pasaulei, lai brīdinātu no aizraušanās ar ārpusi.”

Reti, kad esmu mocījusies ar kādu grāmatu tik ļoti. Un vismazāk gaidīju, ka kas tāds notiks ar šo. Tik ļoti daudzināto un slavināto IMG_2018-02-04-2stāstu, kas kalpo kā piemineklis Latgales vēsturei, kā arī latviešu valodas skanējuma popularizētājdarbs. Bet es šīs 400 lapaspuses lasīju mēnesi. Lēnām un pamazām. Nē, ne kā Dunu (par ko sajūsmināti rakstīju iepriekš), tieši otrādi, lēni pūloties un saņemoties. Jo ir taču jāizlasa.

Šis romāns ir daudzslāņains gan sižetiski, vijot dažādu attiecību lokus, gan tīri saturiski, cenšoties atklāt vairākas personības, Latvijas radīšanas varoņus, par kuriem mēs, Rīgā, nemaz netikām dzirdējuši. Galvenais varonis Francis Sebalds ir prototips katoļu priesterim Francim Trasunam, kurš nesavtīgi darbojies gan baznīcas, gan Latgales, tās valodas un kūltūras attīstībā, kā arī visas valsts vienojošā aspektā. Tāpat rakstniece centusies ievīt arī ievērojama lidotāja Jāzepa Baško (romānā Jezups Sebalds attēlots kā Franča brāļa dēls) dzīves gaitas.

Latvijas tauta ir sadrumstalota, daudzslāņaina, pa visu pasauli izkaisīta, un tāds ir arī Francis – tikai viens no daudzajiem dēliem Sebaldu ģimenē. Tāpēc grūti novērtēt, ka šis ir stāsts tikai par mūku. Jo romāns ieskicē ne tikai kāda cilvēka dzīves gājumu, bet arī cilvēku izvēles smagumu vispār. Sebalds Francis tiek kaitināts jaunības mīļotās meitenes Zuzes veidolā, kas vēlāk, dažādos dzīves pavērsienos, atkal un atkal saved viņu kopā ar viņas meitām, mēģinot izvilināt mīlestības druskas, aizraušanos un iespēju ieraudzīt mūku kā vīrieti. Tomēr pāri tam visam dzīvo Dievs un nesavtīgās ciešanas mūža nogalē, kad cilvēks ir nošķirts no sava mūža piepildījuma – ticības.

Kad aizsākas šis stāsts? Ar Franča piedzimšanu? Ar viņa nodošanu vecāsmātes, izslavētas raganas, audzināšanā? Ar lēmumu nodoties garīgai dzīvei? – Un tāpat ar Franča Sebalda nāvi nepaliek sajūta, ka tās ir beigas. Jā, es sekoju Franča ģimenes gaitām un līdz ar to latgaliešu tautas dzīves krustcelēm. Jā, es atklāju, ka meli un nodevība, mantrausība un likumu pantu izmantošana savā labā nav mūsu gadsimtā dzimusi problēma. Un, jā, bija arī godīgi cilvēki, cīnītāji un aizstāvji. Bet tā kā Inga Ābele šajā darbā pieskaras tik ļoti daudz dažādiem aspektiem, faktiem, motīviem, konkrētām vēstulēm, paziņojumiem, sabiedriskiem darbiniekiem, attiecībām, tik daudz kam, ka paliek sajūta, ka visa ir pārāk daudz, pārāk dažādi, un attīstības līnijas ir pārāk triviāli savijušās, notikumi pārāk vāji izgaismoti.

Man ļoti žēl. Bet nenorezonēja.

P.S. Ja jūs tomēr gribat izlasīt šo darbu (jo katram īstenam latvietim taču vajadzētu savus vēstures romānus izlasīt, vai ne?), iesaku iepazīties ar Satori anotāciju, kas atspoguļo pārdomas gan par Ingas Ābeles romānu, gan Indras Rogas izrādi. Lasīt šeit.

Advertisements

One thought on “Klūgu mūks /Inga Ābele/

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s