Tu esi kaila. Pilnmēnesī.

IMG_2018-02-01

Ir nakts. Un bērni nolikti gulēt. Vīrs iegrimis darbā pie datora. Mana grāmata neizlasīta, nomocīta stāv atvērta virs spilvena. Bērni slimo. Te viens, te otrs. Ar puņķiem, klepu, reizēm nelielu temperatūru. Nekas traks jau. Oppā, oppā. Dzert, dzert. Čučēt – nē. Kaka – nē. Uz riņķi un apkārt. No rīta līdz vakaram. Bērnudārzā audzinātājas slimo. Nāk aizvietotājas. Un Elza raud. Un tāpēc paliek mājās. Un es gribu aizbēgt uz mēģinājumu, bet pie durvīm tevi nelaiž vaļā “tu visu laiku neesi mājās” vārdi.

Ir nakts. Un bērni nolikti gulēt. Es uzvelku naktskreklam pāri kombinezona bikses un jaku un izeju mežā. Debess ir tumša, mākoņu pilna. Snieg sniegs. Koku stumbri raud kūstošo ziemu. Mēness, lai arī neredzams, velk, stumj, pieskaras, izrauj. Pilns. Un vēl tuvāks zemei kā ierasts. Atkailina dvēseli. Maņas kļūst asākas. Nogurums izteiktāks. Laime pilnīgāka. Asaras dziļākas.

Nē, es nebēgu prom no mājas. Es bēgu iekšā sevī. Žļurkst un slīd, un šļakstās un dun. Bet es skrienu. Ir nakts, un es skrienu. Dziļi iekšā. Tālu, tālu. Tepat, pāri kalniņam. Izkliegties. Par to, ka rokas nolaižas. Ka bērni slimo. Kad pīlādžu, ķiploku un priežu pumpuru krājumi pārāk iztērēti. Un tev nolaižas rokas līdz aptiekas sīrupiņam. Kad katru vajag samīļot, sarunāt, sapaijāt, saspēlēties. Arī nomazgāt, pabarot, apguldīt, palasīt. Un ne tikai katru kopā, bet katru arī atsevišķi. Un vienalga ir pārāk par maz. “Tu katru dienu neesi mājās!” “Sestdienas un svētdienas ir paredzētas ģimenei!” “Kāpēc tu mājās nevarētu vingrot?”

To vainas sajūtu. Izskriet. Izkliegt. Ka patīk iziet. Uz stundiņu, divām. Pavingrot citur. Saņemt uzmanību ārpusē. Pārvērsties par kādu citu. Mācīties. Paspēlēties. Sajust izaugsmi. Tikt novērtētai. Ārpusē.

Kāds koks mani burtiski uzrunā. Tas ir bērzs. Priežu mežā. Tā stumbrs raud kūstošo sniegu. Tā spēks aicina. Novilkt cimdus un pieskarties kailām rokām pie stumbra. Acis aizvērt. Pasauli izslēgt. Palikt tikai ar sevi. Elpot. Elpot. Elpot. Lēni un dziļi. Arvien dziļāk. Atdot zemei tos kailos sirds stūru asumus. Atdot kokam. Dzīvam. Spēcīgam. Atbalstošam. Slapjam, galu galā. Ūdens, zeme un gaiss. Noskalo. Aizpludina. Un tu pēkšņi pamosties. Mežs tev apkārt ir tas pats. Bet tu esi citur. Augstāk. Situācija ir tā pati. Bet tu esi cita. Gandrīz laimes pārpilna. Noteikti mierpilna.

Un tu skaidrā, noteiktā solī dodies mājās.
Tikai pagriezies vēlreiz pret koku un pasaki tam paldies.

Foto: https://pixabay.com/

2 thoughts on “Tu esi kaila. Pilnmēnesī.

  1. Es arī tur esmu bijusi, tajās izmisuma, bezcerības un vainas kurpēs. Un būšu vēl, tepat jau viņas gaida. Nav nekas ārkārtējs tur iekāpt, ja vien ir kāds bērzs, kas izceļ laukā. Bet jā, saraudājos, cik pazīstami. Nekādi padomi jau nelīdz. Izkaucamies pret mēnesi un dodamies uz priekšu. To priekšu, kur mūs sagaida brīdis, kad viņiem mūsu laiku nevajadzēs ne lūdzams. Un atkal tā kurpe spiedīs…

    Liked by 3 people

  2. Agnese! Tik!…
    Pazīstami. Smeldzīgi. Spēcīgi.
    Bet zini? Tikai esot haosā protam novērtēt mieru. Vienkārši vienītī pie karstas kafijas tases. Bez iespējām iztraucēt. Ahhh.
    Bet zini? Tu turies pie savām stundām tur ārpusē!!! Jo tik pilnasinīgu dzīves garšu var izbaudīt tikai TAGAD – mēs esam jauni, bērni ir mazi, mēs vēl gribam, ceram, nepadodamies. Šīs stundas ārpusē TIK atvieglotas mūs padara tikai tad, kad iekšpusē plosās haoss. Ligzda paliks tukša, norims nemiers un tā karstā kafijas tase vienītī nespēs mūs iedvedmot, mierināt, spēcināt.
    Paldies par šo publikāciju. Sajutos apskurbusi ar Tevi kopā izskrienot pilnmēness naktī un uzsūcot sevī mitro un veldzējošo enerģiju. PALDIES TEV!

    Liked by 1 person

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s