Skolas sāpes /Daniels Penaks/

“Zināšanas pirmām kārtām ir miesiskas. Mūsu ausis un acis tās uztver, mūsu mute nodod tās tālāk. Protams, tās pie mums nonāk ar IMG_2017-12-26grāmatām, bet grāmatas rodas no mums. Doma rada troksni, un vēlme lasīt rodas no nepieciešamības pateikt.”

Šo grāmatu, tās izskata dēļ, es nekad neatvērtu, tāpēc jātic nejaušības svarīgumam, ka tā ieķeksējās manā interešu sarakstā. Jo mani patiešām dziļi iespaidoja.

Daniels ir slaists. Kopš mazām dienām puika ar grūtu galvu, tāpēc likumsakarīgi, jo tālāk skolā mācītajās zināšanās, jo lielāks nulle viņš ir. Gadiem uzklausījis, ka no viņa “nekad nekas neiznāks”, viņš “peld” savās nezināšanās kā nolemts iznīcībai. Tomēr katram no mums ir kāds skolotājs dzīvē, kas bijis pietiekami klātesošs, kāds, kurš atdarījis durvis un parādījis, kā saprotamā valodā apgūt skolas mācīto vielu. Un šodien Daniels Penaks pats ir kļuvis par skolotāju. Par klātesošu skolotāju, kas, iespējams, tieši savas bērnības dēļ, lieliski saprot šo dziļo aizu starp pareizu atbildi, nepareizu atbildi un absurdu atbildi. Un tieši tāpēc viņš ir izstrādājis pieeju, kas atdzīvina interesi uz zināšanām pat vairākkārt no dažādām skolām izslēgtiem skolēniem, kas sen norakstīti kā nekam nederīgi, kas sen kļuvuši par kauna traipu ģimenēs, par skolotāju nespējas iemācīt bubuli.

“Grūtības gramatikā ārstējamas ar gramatiku, pareizrakstības kļūdas ar pareizrakstības uzdevumiem, bailes lasīt ar lasīšanu,” Un skolotājam ir jāprot bērnam radīt interesi, iemācīt ar prieku izzināt. “Spēlēties ar zināšanām ir jāprot. Spēle ļauj zinātkārei elpot.” Un skolotājam jāmācās nepieņemt absurdas atbildes, kas “atšķiras no nepareizas atbildes ar to, ka pirms tās nav novērojams pat niecīgākais domāšanas mēģinājums. Skolēns nekļūdās, viņš atbild vienalga ko. Es mēģināju, man neizdevās – tas arī viss. Lieciet man nulli, un paliksim labi draugi.”

‘Tā kā mans bērns arī nu kļuvis par skolnieku, šīs grāmatas tematika mani uzrunā īpaši. Ne tāpēc, ka mans bērns būtu slaists tādā izpratnē, nē, viņš ir no tiem, kam ir gudra galva. Bet īpaši tāpēc, ka es savos skolas gados biju no gudrā gala, un šī grāmata izteikti lauž manī to sajūtu, ka arī manam bērnam ir jāmācās izcili. Un arī tāpēc, ka spilgti parāda, kā ir mainījies tas skolnieks, kas bija mans klases biedrs pirms ceturtdaļgadsimta, pret šodienas skolnieku.

“Skolotāji nav gatavi konfliktam starp zināšanām un nezināšanu. Piemēram, matemātikas skolotājs nevar iedomāties, kā būtu, ja viņš nezinātu, ka 2 plus 2 ir 4.” “Bet ne jau metode ir tā, kas pietrūkst. Pietrūkst mīlestības.”

 

Advertisements

One thought on “Skolas sāpes /Daniels Penaks/

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s