Konfekšu lietus decembrī

IMG_2017-12-14

Bija tāds mierīgs laiks. Mums vēl nebija pievienojies Agris, Elza bij maza, un Marekam bij gandrīz trīs gadi. Un mēs, mīlošie vecāki, uz decembri nopirkām pirmo adventes kalendāru. Jā, to ar šokolādītēm. Līdz tam Mareks daudz saldumu nebija pagaršojis, un, būsim godīgi, tajā mazajā adventes šokolādītē ir vien 1.8 g ogļhidrātu (cukura). Piedevām toreiz lodziņu atvēršanu launadziņā izmantojām arī kā mācību stundu, lai atpazītu ciparus un apgūtu skaitļu veidošanos virs desmit.

Ir pagājuši četri gadi. Mums ir trīs bērni, tai skaitā arī bērnudārznieks un skolnieks. Un es nespēju vien nobrīnīties par CUKURA UZBRUKUMU maniem bērniem. Adventes zeķes, pašvaldības paciņas, Ziemassvētku vecīši lielveikalos, eglītes vecākiem un vecvecākiem darba pasākumos. Konfektes, konfektes, konfektes. Un bez tās saldumu paciņas ir taču arī paši svētki ar “mazu cienastiņu”, kas pat bēbīšgrupiņās (nu, sorry, bet arī viengadniekam nevajadzētu štopēt piparkūkas un mandarīnus) sastāv pārsvarā no cukura, reti kāds atnes pīrādziņu vai siera pirkstiņu. Ak, jā, un es vēl nemaz nepieminēju garšīgās suliņas, kur vienā paciņā (200g) ir aptuveni 4-5 tējkarotes cukura.

Nesen piedalījos diskusijā sava skolnieka klasē par dāvaniņu, ko viņiem atnesīs Ziemassvētku vecītis. Kur mans pīkstiens ar ieteikumu par vecāku izvēlētu puzzli pat netika sadzirdēts. Jo bērni GRIB KONFEKTES. Un vēl trakāk. Uz skolēna eglīti taču nāks arī brāļi un māsas, tāpēc arī viņiem vajag pasūtīt konfekšu paku, lai viņi neapvainotos. Jā, pienāk brīži, kad pat es palieku atvērtu muti. Nopauzēta. Un man vairs nav nekas iebilstams.

Es pēdējās nedēļas daudz par šo domāju. Kad mēs augām… (tūlīt atkal man kāds par šito frāzi piesiesies) Labākais svētku dzēriens mājās bija gāzētais ūdens, ko paši varēja gatavot. Un man bija apmēram padsmit gadu, kad tētis no ārzemēm atveda kaut ko līdzīgu mūsdienu Fantai. Mmm.. Tas bija TIK gards dzēriens! Un arī cepumus es atceros  tikai šad tad mājās gatavotus. Kaut kas jau noteikti bija. Kāda konfekte vai našķis. Reizēm. Visbiežāk kā vislabāko saldo ēdienu ar draudzeni gatavojām baltmaizi ar krējumu un cukuru Bet toreiz arī sviests bija tīrāks. Un cukurs bija savādāks. Un saldumiem veikalā bija maziņš plauktiņš atvēlēts pie kases. Un tad pienāca Ziemassvētku eglīte, kurā tu saņēmi to saldumu paciņu un varēji sacensties ar māsu, kura ilgāk pataupīs savas konfektes neapēstas. Pa kumosiņam ēdi. Spožos papīrīšus čaukstināji, izgludināji, krāji kaudzītē, līmēji uz sienām. Bet ieejiet tagad veikalā – konfektes, vafeles, cepumi, želejas, šokolādes, glikozes, fruktozes, iesali, sīrupi – JĒZUS!!! – tas viss ir tik pieejams, tik ikdienišķs, tik novazāts. Vai tiešām mūsu bērni ir tie, kas grib konfektes? Vai tie neesam mēs, pieaugušie, astoņdesmito, deviņdesmito gadu bērni, kuri skatās savas bērnības acīm?

Pēc Vispasaules Veselības organizācijas ieteikumiem cukurs NEDRĪKST pārsniegt 10% no dienā uzņemtās enerģijas. Ja uzņemsiet tikai 5%, jūs jau ieguldāt savā veselībā. Un ar cukuru šeit domāts ne tikai tie baltie birstošie graudiņi. Cukurs slēpjas arī tādos nosaukumos kā pūdercukurs, brūnais cukurs, saharoze, fruktoze, laktoze, glikoze, agaves sīrups, kukurūzas sīrups, kļavu sīrups, melase, iesals, jā, arī medus. Un tajos pašos 10% ietilpst arī labais cukurs, ko varam apēst, uzturā lietojot dateles, rozīnes, kokosriekstus, rīsus, griķus, burkānus, bietes, pienu, banānus, ābolus un daudz citu produktu. Piedevām (pārsvarā) cukurs ir papildus pievienots tādiem ikdienas produktiem kā maizei, biezpienam un nereti arī sieram, konserviem, skābētiem kāpostiem. Un es ceru, nav nemaz jāmin ievārījums, šokolādes sieriņi un veikalos nopērkamie jogurti.

Piemēram, 2-3 gadus vecs bērns dienā uzņem ap 1000 kcal, no tām maksimāli 100 kcal jeb 25 grami (100 gramos cukura ir apmēram 400 kcal) atļauts uzņemt cukura veidā. Īsam ieskatam:
1 maza bietīte, 100g = 6,8g cukura
1 vidējs banāns, 100g = 12g cukura
1 šķēle graudu maizes, 30g = 1g cukura
1 glāze piena, 200ml = 9g cukura
Liela tase rīsu, 100g = 0,1g cukura
svaiga gaļa = 0g cukura
Jā, šo apēdot, jūsu trīsgadnieks jau pārsniedza atļauto uzņemot cukura daudzumu. Tātad cik konfektes jūs vēl pa virsu gribat viņam iedot?

Protams, bērniem nav jāskaita bietes un burkāni. Nav jāskaita āboli un bumbieri. Kamēr bērni spēlējas un dauzās, un skrien. Bet visus pievienotos cukurus gan labāk pārskaitīt.

Mans novēlējums Jums visiem šajā decembrī – pērciet neapstrādātu ēdienu! Tikai tā jūs varat būt droši, ka tam nav pievienots kaut kas, ko jūs negribat apēst. Lasiet etiķetes. Un gatavojiet saldumus paši. Labāk no medus, datelēm un banāniem, ja salds obligāti ir cukurs. Un ja esat “jauniņais” cukura pasaulē, palasiet produktu sastāvus šeit: http://www.ankambaris.lv/produkti/

P.S. Par šo tēmu šobrīd Ģimenes Studijas arhīvā (šeit) var paklausīties, ko stāsta Laura Grēviņa no “Viens plus viens”, konditore Maija Kaire un uztura speciāliste Ksenija Andrijanova. Piedevām dzirdēsiet arī manu komentāru pie viensplusviens.lv iepriekšējā gadā blogā publicētā raksta par šo tēmu. 🙂

P.P.S. Bilde no 2016.gada decembra. Kopā paciņās saņemti 9kg saldumi!

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s