Pieņemt lēmumu ēst tīru ēdienu

IMG_2017-11-16-1

Bija laiks, kad es vienkārši ēdu to, ko mamma uztaisīja. Un es labi ja pankūkas mācēju uzcept. Un kāpēc ko tādu jāmāk, ja visu var nopirkt veikalā. Jebko, kas “uz tevi paskatījās”. Un tev pat prātā neienāca palasīt sastāvu. Un tad reklāmas sāka stāstīt, cik margarīns ir diētisks, un cik sviestā ir daudz holesterīna. Un tu to pieņēmi kā absolūtu patiesību. Un cik slikti ir ēst eļļu. Cik bieži jāēd zivis. Cik sierā daudz kalcija. Un tad līdz tevīm nonāca ziņas par lieko svaru, par ideāliem parametriem un to, kā jāizskatās sievietei, lai viņa nepaliktu vīrietim garlaicīga. Bet tad, izrādās, kāds izpētījis, ka, dzerot pienu, uzņem mazāk kalcija, jo tas skalojas ārā. Vai, izrādās, ka zivis tiek audzētas naftas atkritumu bagātās ūdenstilpnēs. Un cūkas tiek sabarotas ar antibiotikām. Un gurķi tiek apsmidzināti ar ķimikālijām.

Tāpēc šis ir brīdis, kad pieņemt lēmumu. Kam ticēt. Ko uzskatīt par savu ceļu. Un es esmu pieņēmusi lēmumu ēst tīru ēdienu. Tāpēc es cenšos pirkt pēc iespējas vienkāršākas lietas, un neņemt neko gatavu. Es cepu maizi, raudzēju jogurtu un gatavoju pastēti. Jo pat bio eko mājās gatavotu saimniecību piedāvājumā, Kalnciemielas tirdziņa sortimentā un sabiedrisko ēdināšanas uzņēmumos gatavo ēdienu sastāvs “uzlabojas” un uzlabojas, lai cilvēki vairāk to pirktu.  Tāpēc, ka rapšu eļļa ir lētāka, tā tiek lietota visbiežāk. Tāpēc, ka cukurs ilgāk uzglabā un dod saldāku (lasīt: pierastāku) garšu, tas tiek pievienots nesmādējot. Un skaidrs. Tas ir bizness.

Es pavisam nesen to sapratu. Kāpēc bieži pirmais piedāvājums kādam jaunam uzņēmējam ir tīrs un baudāms, tomēr, sācies ar labu ideju, tas atduras pie nekonkurējošas cenas. Jo labas lietas maksā dārgi. Jo tīrs ēdiens ātri bojājas. Es Mārtiņdienā cepu cepumus meitas tirdziņam – nekā lieka – pilngraudu rudzu milti (Svētes), ola (lauku), sviests (ghi). Un kad sarēķināju pašizmaksu, biju dziļi pārsteigta – viens mazas piparkūkas lieluma cepums izmaksā 5 centus. Jūs saprotat? Tik maksā īsts ēdiens! Bet tad var pieliet rapšu eļļu sviesta vietā, iebērt attīrītus kviešu miltus un olu pulveri, un pievienot cukuru, lai ilgāk svaigs. Un sanāk tas pats. Pēc skata. Tikai divreiz lētāk.

Bet veikali zeļ un plaukst. Mums nav laika. Sabiedrība skrien. Uzkož. Un skrien tālāk. Un tad aizbrauc uz tirdziņu nopirkt kaut ko veselīgu – burkānu ledenes “bez cukura” – tikai ar fruktozi un glikozi… 🙂 Un vēlams skaistā maisiņā ar šokolādi pa virsu, lai izskatās baudāmi. Jo arī tas skaitās pareizs stils – ēdienam jāizskatās labi. Tāpēc es sakuļu mandeļu riekstu sviestu, ceptas truša aknas sablenderēju ar ghii pastētē un mēģinu skaisti nofotografēt. Jo tas ir svarīgākais. Lai bilde skaista. Citādi, kurš gan ienāks šo izlasīt. Un tikmēr mans viengadnieks, kuram, goda vārds, ir vienaldzīgs ēdiena izskats, sēž zemē un kliedz savā valodā, lai es iedodu viņam pastēti. Kamēr vēl silta.

IMG_2017-11-16

Ja tev ir mājās blenderis, izlasi šeit, cik vienkārši ir pagatavot mājas apstākļos riekstu sviestu, pastēti un pesto.

Advertisements

2 thoughts on “Pieņemt lēmumu ēst tīru ēdienu

  1. 🙂 aizvien vairāk un vairāk cilvēki sāk skatīties, ko ēd, bet vēl pavisam nesen, ja apstājies veikalā un sāki lasīt etiķetes skatījās, uz Tevi, tā dīvaini.. 🙂

    Like

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s