Starp debesīm un zemi

IMG_2017-11-13-1

Jau krietnu laiku atpakaļ vēdiskās kultūras centrs ATMA ar Elīnas – hatha, gaisa, bērnu un ģimeņu jogas pasniedzējas – iniciatīvu savās telpās griestos iestiprināja lakatus un sāka piedāvāt GAISA JOGAS nodarbības. Lai cik biedējoši tas neizklausās, šo var pamēģināt ikviens – iesācējiem lakats būs labs atbalsts, praktizējošiem iespēja izjust jau zināmās asanas atšķirīgā dimensijā. Un kopš uzzināju, ka tāda lieta līdz Latvijai atnākusi, esmu lasījusi aprakstus, interesējusies par ieguvumiem un ar nelielu skaudību sekojusi sociālos tīklos publicētajām bildēm. Un beidzot, BEIDZOT Atma Yoga studijā Pārdaugavā gaisa jogu var izmēģināt arī jaunās māmiņas, jo tiek piedāvātas nodarbības kopā ar bērniņiem.

Telpa ir atbilstoši vēsa, skan nomierinoša mūzika, gaismas elementi paspilgtina miera sajūtu. Telpas vienā galā nolaisti četri lakati, netālu no tiem ierīkots “laukumiņš” mazuļiem. Mēs ar Agri esam šeit pirmo reizi, tāpēc Elīna lūdz mūs iesēsties lakatā abus kopā. Lai bērns pašūpojas. Lai pierod. Lai saprot, kur tā mamma būs “paslēpusies” tuvākās stundas laikā. Un pēc brīža jau varam sākt jogot, jo bērni ir nodarbināti ar grāmatiņām, trauciņiem, mašīnām, klucīšiem.

Kā ikkatru nodarbību, arī šo mēs iesākam ar mantru OM!. Iesildāmies. Pastiepjamies. Pašas iepazīstamies ar lakatiem. Saprotam, kā pie tiem var IMG_2017-11-13-2turēties, kā gūt atbalstu, kā iestiepties dziļāk, kā izmasēties. Apjaušam, cik droši varam justies, karājoties starp debesīm un zemi, un cik liela ir kustību amplitūda. Tā, pavisam nemanot, iesēžoties, izstiepjoties, apgriežoties, pieturoties, jau stunda ir cauri, un mēs esam gana drosmīgas, lai izpildītu vismaz vienu apgriezto pozīciju un atslābinātos kājām gaisā. Mmmm…

Elīna ļauj mums pievērsties asanām, cik iespējams, solot par mazajiem parūpēties, ja būs nepieciešams. Bet bērni spēlējas ar savām atvēlētajām mantiņām vai “palīdz” mammām vingrot, iekaroties kājās kā šūpolēs. Visbeidzot atslābināšanās laikā, kad mēs iekārtojamies guļus lakatā un tiekam iešūpotas, arī Agrim ļauj uzsēsties man uz vēdera un būt “mājiņā” kopā ar mani. Cik? Piecas minūtes? Tā mēs karājamies kaut kur starptelpā. Tikai divi vien. Agris nekustīgi sēž, reti mirkšķinot acis, galvu negrozot, tikai brīnās. Kā ieklausoties klusumā. Kā izjūtot mieru.

Tā ir ne tikai atpūta man. Tā ir atkalsavienošanās ar bērna dvēseli. Atkal apjausma, cik tuvi mēs esam. Cik esam viens otram. Cik jūtam un sadzirdam viens otru bez liekiem pieskārieniem un vārdiem.

Pamēģiniet!

Ja esmu ieinteresējusi, šeit var izlasīt plašāk.

 

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s