Personas kods

 

Rudens IMPERFEKT grāmatžurnālā Inga Gorbunova izstāstījusi sāpi “Latvietes personas kods”.  IMG_2017-10-16Par to, kā mēs novecojam. Vai par to, kā mainās mūsu skatu punkts gadu gaitā. Vai varbūt vienkārši par to, ka es tagad esmu “cienījamos gados”, tāpēc man nepatīk, ka man jautā, cik man gadu. Un es lasu to rakstu un domāju – nē, tas nav par mani. Es jau nu galīgi neesmu vairs skolniecīte, bet kaimiņienes sešdesmitgadnieces reizēm mani vēl sauc par meitiņu. Un galu galā – kāda starpība! Kamēr nesaskaros ar situāciju, kad mani vairs neņem darbā, jo “esmu pārāk veca”, vai neklausās manis teikto, jo “neesmu pietiekami veca”, man tas gadu skaits liekas pārāk nenozīmīga lieta. Tāpēc es intereses pēc neesmu meklējusi personas kodā iekodēto gada skaitli bērnu skolotājiem, pazīstamiem dziedātājiem vai nejaušiem kaut kādu līguma slēdzējiem, kas ir mani paziņas. Un es neesmu bijusi arī “otrā pusē”. Tur, kur ar tevi neiet uz randiņu, jo gadu par daudz. Kā Gorbunovas kādas draudzenes stāstā.

Nu, tagad jau gan visi var lēkt no prieka gaisā, jo “sakarā ar to, ka līdzšinējā personas koda pirmajā daļā ietvertā informācija ar norādi uz personas vecumu var radīt tiešu vai netiešu personas diskrimināciju uz vecuma pamata gan profesionālajās attiecībās, gan veicināt iejaukšanos personas privātajā dzīvē”, kopš šī gada 1.jūlija Latvijas pilsoņiem piešķir jauna veida personas kodus – tādus, kuri nesatur dzimšanas gadu un datumu. Un tu vari skriet uz Pilsonības un Migrācijas lietu pārvaldi nomainīt tos cipariņus, kas tevi diskriminē. Un visas jaunās māmiņas var saspicēt savas smadzenes, jo turpmāk, lai atcerētos sava bērniņa personas koda “pirmo daļu” (kā bieži mums dakteri lūdz nosaukt), nepietiks zināt viņa dzimšanas dienu. Hmm. Bet varbūt dakteriem vajadzēs zināt tieši to?

Tātad mani tas nesatrauc. Personas kods ir identifikācijas numurs. Un ja man ar kādu cilvēku ir interesanti atrasties līdzās, tad tas ir tāpēc, ka mums ir bērni vienā vecumā, mēs tiekamies regulāri kādās nodarbībās vai vienkārši dzīvojam kaimiņos. Vienvārdsakot, mums ir kopīgas intereses. Un man nav nekas pretī, ja kāds jaunāks par mani ir arī gudrāks par mani. Tāpat kā es nejūtos stulbāka (es atvainojos), ja esmu dzimusi desmit gadus vēlāk.

Un tad kādu dienu…

Iedomājies. Ir kaut kur tāds simpātisks puisis. Acīmredzami jaunāks par tevi. Bet jūs kopīgi darbojaties pulciņā, un tu nekad neesi “mērījusi” viņa vecumu. Jo – kāda gan tam nozīme! Vai ne? Svarīgākais ir tas, ko viņš var izdarīt kopīga mērķa labad, un kā jūs spējat mijiedarboties. Un kādā kopīgā sarunā viņš pilnīgi nejauši atklāj, cik viņam ir gadu. Un tu pārāk labi māki rēķināt, lai tūdaļ apjaustu – jūsu gadu starpība ir PIECPADSMIT GADU!!!

Nu, jā. Mani tas gada skaitlis personas kodā nesatrauc. Un arvien pieklājīgāk jau mūsdienās sāk palikt arī nejautāt to it kā mulsinošo “ciktevirgadu” jautājumu. Bet pēc šīs reizes es sāku apdomāt, kāpēc mani šī situācija samulsināja. Kāpēc es domās tomēr novilku robežu starp sevi un “jaunietis”. Un varbūt pieklājīgi būtu ne tikai nejautāt citiem par vecumu, bet neplātīties arī ar savējo. Ne?

Foto: Wallpapers

 

2 thoughts on “Personas kods

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s