Food Revolution

Revolūcija. Ēdiena.

Bum, bum, bum. Bietes, kabači un kale lapas sastājas rindās pa seši. Bum, bum, bum. Paslēpjas sautējumos, plāceņos, zupās. Iemānīti ar viltu. Jāēd, jāēd, jāēd. Piebērti pulveru veidā putrām. Apcukuroti dateļu sīrupā. Izkaltēti sāļajos čipsos. Iebaroti ar “ja apēdīsi, tad…” Bet no rīta vajagot olbaltumvielas. Da-da-da-da-da. Biezpiens cīnās ar cīsiņiem (eko, protams) par vietu uz šķīvja. Savukārt, ja esi veģetārietis, tad pietiek ar kafiju ar kādu modernu pienu. Un ja tici, ka brokastis ir svarīgākā ēdienreize, tad vāri putru. Bez sviesta. Loģiski. Lai neuzresnētu. Un kāds cits ēd tikai taukus. Cits tikai lapas. Cits tikai olas. Cits varbūt tikai hamburgerus.

So, what?

Kurš galu galā ir izdomājis, ka ēšana ir kaut kāds centrālais dzīves notikums. Ēst ir revolucionāri. Vai modernāk noteikti ir ietagot #DzīvesSvinēšana. Un ja tu neej, nu, vismaz reizi mēnesī uz kādu pēdējā laika labāko restorānu, neiepērcies Biotēkā, Dabas Stacijā vai piemājas eko veikalā un netaisi vakariņās “rīsu lēcu plācenīšus ar karija kokosriekstu mērci un kazas siera bumbiņām” (jo garāks nosaukums, jo vairāk “skaitās”), tad tu nesvini dzīvi. Un tas nu galīgi nav cool. Tu principā nepazīsti baudas. Jo svinēt dzīvi nozīmē ēst. Ēst ar mīļoto. Ēst ar bērniem pie ģimenes galda. Ēst Michelin zvaigžņotos restorānos. Ēst ar draugiem. Piknikā. Mājās. Uz verandas. Pie jūras. ĒST!!! Un ielikt feisbukā – re, ku moderni es ēdu, un mani bērni arī to ēd!

Bet tad starp draugiem uzrodas kāds, kam ēst ir garlaicīgi. Ko tu ēdīsi? Cik tu ēdīsi? Tu vēl neko neesi apēdis! Vai gaļu tu vispār ēd? Vai tu ēd taukus? Cik ilgi tu neesi ēdis? Kāpēc tu neēd? Un tad tu labāk ēd. Miera labad. Sociālo ēšanu. Vai pasaki, kā ir. – Garlaicīgi. Nu, cik var ēst?!

Un ja tev ir bērni, tad tu visu tā kārtīgi pārdomā, iepērcies, nopūlies, pagatavo, uzservē. Un tad liec visiem sēdēt (SĒDĒT KĀRTĪGI!!!) pie galda. Droši vien klusu. Nespēlējoties. Bez televizoriem. Bez rotaļlietām. Bez vāvuļošanas. Jo tu esi lasījis kādu psihologu rakstām, ka tā mēs stiprinām ģimeni. Cik – trīs, četras, piecas? – reizes dienā. Vai tu laid bērnu dārziņā. Un viņš tur tajās likumā noteiktajās trīs ēdienreizēs plus “skolas piena programmā” nosēž pie galda vismaz divas stundas. Un tad taču vēl jāguļ. Un vēl jāmācās. Un jādzied un jādejo. Bet kad tad lai SPĒLĒJAS??? Un ja nu nemaz ēst tā īsti negribas? – Tad “vēderiņš būšot bēdīgs”. Un “kompānijā garšīgāk”. Un “vēlāk nebūs”. Un tagad ir ēšanas laiks, un ir jāēd. JĀĒD!!!

Kad es biju bērns, es brokastīs ēdu tomātu maizi, pusdienās ābolu, launagā droši vien bulciņu ar pūdercukuru vai belašu ar (suņa?) gaļu un tad kādu mammas šedevru vakariņās. Kaut kā neatceros, ka būtu bijusi badā. Nu, labi. Es kā mamma noteikti kristu ārprātā, ja mans bērns tagad ēstu baltmaizi ar pūdercukuru vai belašu. Bet tas, ko es gribu pateikt, – kādreiz mēs kaut kā ēdām vienkāršāk. Bez visām tām simtu piecpadsmit sastāvdaļām un garšvielām. Un bija tak garšīgi! Un kādreiz (kad bijām bērni) mēs ēdām tāpēc, ka mamma lika. Vai tāpēc, ka bija ēšanas laiks. Tā ēšana bija kaut kā jāpārdzīvo, lai varētu tikt spēlēties. Un es negribu atkārtot to pašu savās mājās. Tāpēc es gribu nepievērst tik lielu uzmanību tai ēšanai. Labāk uzspēlēt kopā kādu galda spēli. Aizbraukt ar riteņiem. Iet sēņot. Uz muzeju. Pasēdēt spēļu laukumā. Un pagaidīt, kad bērns pats pasaka – “es gribu ēst”. Un tad uztaisīt kādu mājas ballīti ar spēlēm un rotaļām, un dažām desu maizītēm vulgaris kādā istabas stūrī. Lai svarīgākais ir PIEDZĪVOJUMS! Nevis tas, cik garšīga ir kūka.

Lūk, tev ēšanas revolūcija. Beidzam ēst kompānijas pēc! Un, galvenais, beidzam skaitīt citu kumosus. Arī bērnu!

Un vēl kas. Es izaicinu. Atstāj mājās vienu pavārgrāmatu (jā, tu nepārlasījies – vienu!), un pārējās aiznes uz tuvāko bibliotēku. Ha, ha. Es šito izdarīju jau jūnijā. Vai tu saņemsies? 🙂

 

P.S. Tāds Food Revolution nav manis izdomāts. Jau 2010.gadā Džeimijs Olivers (Jamie Oliver) aizsāka kustību ar mērķi izglītot bērnus par veselīgu ēdienu (šeit var uzzināt vairāk http://www.jamiesfoodrevolution.org). Un šajā rakstā nav nekāda sakara ar to. Esmu visām rokām par veselīgu ēšanu skolās, bērnudārzos, mājās.

Advertisements

One thought on “Food Revolution

  1. Man vēl absurds liekas pavāru glorificēšana plašsaziņas līdzekļos. Pēdējo apmēram 5 gadu laikā TV šovi ir padarījuši pavārus par sava veida guru, kuru viedoklis un meistarība nevar tikt apstrīdēti! Klausamies vaļā mutēm un apbrīnojam.
    Ļaudis attopieties – runa taču ir tikai par ēdienu! Tomāts ir garšīgas arī bez visiem “ciku caku” apkārt!

    Like

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s